Viltus ziņas klīst no sociālās vietnes uz vietni, arī no profesionāļu gatavota medija uz mediju. Daudz dzirdēts par Krievijas interneta “troļļu” darbību, ne tikai ietekmējot savas valsts pilsoņu attieksmi pret starptautiskiem procesiem, bet cenšoties inspirēt notikumus citās valstīs. Nav noslēpums, ka ar viltus ziņām nereti tiek veidota lielā politika. Vai mēs, savu ikdienas rūpju aizņemti, tajā īpaši iedziļināmies, vērtējam to kontekstu un konsekvences? Diezin vai. Mūsu sadzīvi viltus ziņas gandrīz neskar. Arī es parasti domāju – nu, kādas viltus ziņas un kādā veidā varētu ietekmēt, piemēram, kādu lauku novadu? Ko gan tādu, kas veidotu aplamu priekšstatu par notiekošo mazpilsētā, var pastāstīt? Taču, izrādās, nevajag ne interneta “troļļu”, ne kādu apzinātu vēlmi ko nomelnot, lai rastos viltus ziņas.
Neilgi pēc gadu mijas piedalījos saviesīgā pasākumā, kurā bija pulcējušies rīdzinieki. Nelielā kompānija omulīgi sēdēja pie galdiņa, dažs dzēra kafiju, dažs vīnu, sarunas ievirzījās par pašvaldību darbu, cik tās labi vai slikti strādā, cik pareizi vai nepareizi veido savu politiku. Kāds no pulciņa, vidēja vecuma uzņēmējs, Latvijas mērogiem veiksmīgs, pieminēja Cēsu vārdu. Teica – lūk, Cēsīs par miljoniem uzcelts jauns stadions, bet cilvēkus tajā nelaiž, visi vārti aizslēgti. Tad kāda jēga maksāt nodokļus, ja pašvaldība tik nejēdzīgi rīkojas?! Apjuku, jo zināju, ka no decembra vidus stadions ir atvērts apmeklētājiem, slēgts tikai nakts sundās. Tā kā šajā kompānijā biju nokļuvusi nejauši un tajā nebija manas paaudzes cilvēku, neko neiebildu. Tikai vēlāk iedomājos, ka šī taču arī bija viltus ziņa, kas nodota gandrīz pārdesmit cilvēkiem, radot viņiem iespaidu par kādu pašvaldību.
Otrs gadījums, kad saskāros ar viltus ziņu par Cēsīm, bija mediju informatīvā diena nozīmīgā valsts institūcijā. Runājot par reformām, kolēģis no citas reģiona avīzes izteica sašutumu, ka Cēsu klīnikā likvidēta Uzņemšanas nodaļa, cietušos, piemēram, autoavārijā, vedot uz Valmieras slimnīcu. Tad gan neklusēju un iejaucos – teicu, nezinu, kādos gadījumos konkrēto pacientu nogādā citā slimnīcā, bet Cēsu klīnikā noteikti ir Uzņemšanas nodaļa un tajā nokļūst arī cilvēki, kas guvuši traumas. Vai domājat, ka kolēģi bija apmierināti par manu iejaukšanos? Nē! Pārmeta, ka risinot savus lokālos jautājumus, bet pasākumā sarunas esot par Latvijas mērogu.
Taču man aizvien vairāk nostiprinājās pārliecība – ja dzirdamas aplamības, kas negatīvi raksturo mūsu spēju pārvaldīt savu valsti, tajā skaitā pašvaldības, tās jāatmasko nekavējoties pat tad, ja izteiktas draugu kompānijā pie vīna glāzes, kur nu vēl tad, ja tās izskanējušas sanāksmē, kurā piedalās ietekmīgas amatpersonas un mediji.
Komentāri