Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Vārda spēks jeb kā nogalināt valsti

Sallija Benfelde
06:07
15.08.2018
11

“Iesākumā bija vārds…” rakstīts Jāņa evaņģēlijā. Runājot par pavisam laicīgām lietām, mēdz sacīt, ka ar avīzi (mūsdienās arī ar sociālo tīklu palīdzību) var nosist banku, jo pietiek izplatīt nepatiesu ziņu, ka bankai lielas problēmas, un noguldītāji paniski sāk izņemt naudu.

Tieši tāpat ir ar cilvēka reputāciju – pat ja tiek pierādīts, ka kaut kādi apgalvojumi ir nepatiesi, lielāko tiesu cilvēki atcerēsies “pirmo vārdu”.

Protams, ar vārdu var arī celt un stiprināt, tomēr priekšvēlēšanu laikā visbiežāk tiek izmantots vārda graujošais un nomelnojošais spēks. Tomēr, manuprāt, tik daudz puspatiesību un melu, kas vērsti pret visu, kas Latvijā notiek un kāda ir valsts, līdz šim nav bijis. Ar ikdienas ierakstiem soci­ālajos tīkos tiek nomelnots un kritizēts kā nekur nederīgs viss, kas kopš Atmodas Latvijā ir bijis un ir. Patiesībā tas ir mēģinājums viest pilnīgu un absolūtu neuzticību mūsu valstij, jebkurai tās iestādei un jebkuram politiķim, protams, izņemot tikai vienu partiju – “KPV LV”. Nezinu, vai tas tiek darīts apzināti un vai šīs partijas visskaļākā “bazūne” Aldis Gobzems līdz galam apzinās, kādas var būt sekas šādai melnai lavīnai, kas tiek gāzta pār Latviju. Kādā ierakstā A.Gobzema kungs apgalvo, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) skaitļi patiesībā ir melīgi un nekāda attīstība nenotiek. Lai gan IKP definīcija šķiet visai skaidra – tas ir valsts tautsaimniecībā gada laikā saražotais galaprodukts naudas izteiksmē, un galaprodukts ir preces un pakalpojumi, kas paredzēti galīgajam patēriņam, tā aprēķināšana nav tik vienkārša, kā paraugos vidusskolas mācību grāmatās. IKP netiek iekļautas visas pozīcijas, kuras uzskaita Gobzems, tas netiek rēķināts pēc “Gobzema formulas”. Ar vārdu sakot, tiem, kuri nav ne finansisti, ne ekonomisti, viegli var iestāstīt jebko – piemēram, to, ka “Liepājas Metalurgs” nespēja turpināt darbu eiro ieviešanas dēļ – patiesībā lielās problēmas sākās jau gadu pirms eiro ieviešanas, kas notika 2014. gadā. Pavisam nesaprotams ir Gobzema apgalvojums, ka pēc eiro ieviešanas cenas ir samazinājušās, bet tas no iedzīvotājiem ticis slēpts, jo Centrālā statistikas pārvalde (CSP) tikai melo. Ja atceramies, valsts centās panākt, lai cenas netiktu celtas, jo tirgotāji pārrēķinos varēja it kā nejauši pielikt kādu eirocentu klāt, turklāt cenu samazināšanās taču būtu nākusi par labu pie varas esošajiem, kas bija par eiro ieviešanu. Tad kādēļ valsts pakļautībā esošai iestādei jāmelo?

Lai ierakstu lasītāji saņemtu patiesu informāciju, uz katru ierakstu vajadzētu atbildēt ar speciālistu un ekspertu skaidrojumu, turklāt tas būtu jāprot uzrakstīt tā, lai saprot visi, ne tikai kādas šauras jomas eksperti. Būtu vajadzīga vesela iestāde vai institūts, lai atbildētu uz ierakstu lavīnu, ko producē Gobzema kungs. Un nav teikts, ka kvēlākie partijas atbalstītāji to gribēs lasīt vai dzirdēt. Domāju, ka viņi ir gatavi uzskatīt par meliem jebko, kas nesaskan ar Alda Gobzema un Artusa Kaimiņa sacīto – izskatās, ka pat reizrēķina tabula varētu tikt uzskatīta par meliem, ja vien kāds no minētajiem deputātu kandidātiem apgalvotu, ka tā nav īsta.

Uz jautājumiem sociālajos tīklos, kuri Gobzema kungam nepatīk, viņš bieži atbild apmēram tā – re, kā viņi no mums baidās! Jāatzīst, ka tiešām baidos, ka Latvijas valsts var tikt iznīcināta, jo masīva neticības kurināšana var novest pie tās zaudēšanas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Aldis Gob­zems, lūgts atbildēt ar “jā” vai “nē” uz jautājumu, vai viņa partija pēc vēlēšanām ies kopā ar “Sas­kaņu”, raksta: “Mēs neveidosim 28 gados ierastu koalīciju. Viss būs citādi – tautas labā. Mūsu tautas. Un Vispirms mēs “uzspridzināsim” karteli. (..) Mēs nojauksim klasiskās pozīcijas/­opozīcijas robežas. Turpmāk tiks atbalstīti visi priekšlikumi, kas būs izdevīgi tautai.”

Vēl jāpiebilst, ka gribētos zināt, kā partija konkrēti plāno Latvijā esošo problēmu risinājumu, jo ar solījumu “noķert visus zagļus” laikam nepietiks – vajadzētu vismaz plānu, kā tos zagļus un citus likumpārkāpējus noķert. Pretējā gadījumā var sanākt, ka par likumpārkāpējiem kļūst visi, kuri nedomā tieši tāpat kā minētā partija un to neatbalsta. Un tā jau būtu diktatūra – ar visām tām sekām, ko diktatūras rada.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Karš un miers

07:08
24.07.2024
4

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
15

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
20

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
19

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
47
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
47

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
23
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi