Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Neprotam novērtēt

Monika Sproģe
07:24
03.08.2018
2

Pick Your Own jeb “vāciet sev paši” sistēmas pirmsākumi meklējami Apvienotajā Karalistē. Tur pagājušā gadsimta vidū kāds zemnieks ierīkoja zemeņu plantācijas un aicināja ikvienu par samaksu novākt ražu tieši no dobes. Iespēja tikt pie svaigām ogām iemantoja milzu popularitāti, un ”vāciet sev paši” dārzi tika atvērti visā Rietumeiropā un vēlāk arī Ziemeļamerikā.
Kad deviņdesmito gadu beigās viesojos Vācijā, arī mūs aizveda pie kāda zemnieka, kurš audzēja zemenes. Kur vien raudzījos, skaistas zemeņogas gozējās saulītē un aicināt aicināja noliekties. Pie sevis domāju – kā gribētos nogaršot, bet tā jau nedrīkst. Tad saimnieks mums parādīja groziņus un aicināja pašiem tos pielasīt. Viņa dārzos interesentiem tika ierādītas vietas, kur drīkst pielasīt savus grozus tieši no vagas. Dodoties prom, ir jānorēķinās. Sanāk tikai mazliet lētāk nekā, piemēram, tirgū. Taču klientam ir pilnīga pārliecība, ka produkcija ir vietējā un svaiga.

Tolaik man tas šķita kaut kas neredzēts – kā tā? Ej un lasi, cik vēlies? Un var arī pamieloties? Kā tagad atceros, ka nodomāju – kaut pie mums Latvijā arī tā būtu. Tagad ir!

Latvijas saimnieki, uzticēdamies klientiem, aicina pašiem salasīt zemenes, avenes, krūmmellenes, jāņogas, upenes, ābolus, pat dārzeņus. Tomēr, braukājot pa saimniecībām un runājot ar zemniekiem, nākas secināt, ka līdz Eiropas līmenim vēl neesam izauguši, jo uzticību novērtēt neprotam.

Ik pa laikam dzirdu skaudras nopūtas par to, ka, lasot zemenes, izlasītas tiek pašas labākās, dobes tiek izbradātas, stādi izraustīti, tāpēc vismaz pirmajām sezonas zemenēm pašlasītāji ir tikai vistuvākie radi vai kaimiņi.

Visspilgtāk apziņā aizķērās kādas melleņu audzētājas stāsts par to, ka cilvēki pielasa pilnus kurvīšus, bet pa ceļam uz mašīnu vēl lauž krūmmelleņu zarus. Tāda rīcība saimniekam liek vakarā raudāt, jo – cik tur darba ieguldīts, cik gadi pagājuši, lai šie zari būtu melleņu krellītēm tik pilni, ka smagumā noliecas līdz zemei. Bieži pēc pašlasītājiem ogu krūmu laukā paliek izmētāti konfekšu papīri, zemē mētājas košļenes, čipsu iepakojumi, izsmēķi, skārda un plastmasas kārbas. Kāds pat nepakautrējas nokārtoties, kaut arī no lauka labi redzama tualete.

Lieki piebilst, ka pēc šādām cūcībām saimnieki jūtas pazemoti, bet viņu uzticība iemīta dubļos. Mēs vēl neesam pelnījuši, vēl neesam pietiekami izauguši savā sapratnē, lai pašlasīšana ietu plašumā un gūtu popularitāti. Ja necienām saimnieku ieguldīto darbu un paļāvību, tad kā varam gribēt, lai saimnieki mums – pašlasītājiem – atver savas saimniecības durvis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
13

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
14

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
12

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
10

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
12

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
36

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
8
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi