Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Ja nu radars nedarbojas?

Monika Sproģe
10:59
22.10.2018
12

Kad uz Latvijas autoceļiem parādījās pirmie fotoradari, cilvēki neapmierinātību pau­da, tos demolējot, aizkrāsojot ar krāsu, izvietojot plakātus un brīdinot par tiem internetā. Arī tagad šoferīši ik pa laikam ievieto brīdinājumu pārējiem par kādu pēkšņi uzradušos pārvietojamo radaru, taču kopumā, šķiet, situāciju esam pieņēmuši un, iespējams, pat novērtējuši kā labu esam.

Fotoradari liek vairāk mobilizēties un pārdomāt to, kā un cik ātri braucam. Lai gan uz zināmiem ceļiem stacionāro fotoradaru izvietojums ielāgots, nenāk par ļaunu uzmest acis spidometram, lai pārliecinātos, ka, būdams aizdomājies, noguris, pārņemts ar kreņķiem vai pļāpājot ar blakussēdētāju, neesi piespiedis gāzes pedāli tā krietnāk.

Valsts policijas mājaslapā pieejama informācija par 2016. gadu, jaunākas informācijas tur nav, taču tajā teikts, ka par stacionāro fotoradaru fiksētajiem ātruma pārkāpumiem 2016.gadā noformēti un pārkāpējiem nosūtīti 97 257 protokoli. Lielākoties, ap 73% gadījumu, šoferi atļauto braukšanas ātrumu pārkāpuši līdz 20 km/h – kopējais pārkāpumu skaits 73 840 no visiem fiksētajiem pārkāpumiem. 22 699 šoferi pārkāpuši atļauto braukšanas ātrumu līdz 30 km/h, kas veido 23% no kopēja pārkāpumu skaita.

Savukārt par pārvietojamo fotoradaru fiksētajiem ātruma pārkāpumiem pagājušajā gadā noformēti un pārkāpējiem nosūtīti 31 254 protokoli. Gandrīz pusē gadījumu, ap 47%, šoferi atļauto braukšanas ātrumu pārkāpuši līdz 20 km/h, savukārt 39% gadījumu šoferi pārsnieguši ātrumu līdz 30 km/h.

Arī uz ceļa Cēsis – Valmiera Beverīnas novadā nesen uzstādīts stacionārais fotoradars, un jāteic, šoferīši ātruma ierobežojumus rūpīgi ievēro, taču, raisoties interesei par to darbību, esmu apvaicājusies, kā tie fiksē pārkāpumu, ja ir bieza migla vai tumsa. Kāds man skaidroja, ka tumsa tiešām netraucē, jo zibspuldzes gaismā viss esot labi saskatāms. Man gan nekad nav nācies šo gaismas uzplaiksnījumu redzēt, taču pagājušajā nedēļā parādījās cerības stariņš. Vēlākā vakara stundā braucu uz Valmieru, un nemaz ne tik tālu no fotoradara kā vējš garām aiztraucās kāds opelītis. Ja es braucu ar ātrumu 90 km stundā, tad tas krietni, krietni pārsniedza šo spidometra atzīmi, taču nekāda gaismas uzplaiksnījuma nebija. Arī “vēja plēstais” šoferis ne mirkli nepiespieda bremzes pedāli, kamēr mēs, pārējie, mierīgā kolonnā braucām Valmieras virzienā, apdzinējs jau bija ļoti tālu mums priekšā.

Sāku domāt, ka, iespējams, manu paziņu lokā nav nemaz tik zinoši speciālisti un tādas zibspuldzes varbūt nemaz nav, jo tehnoloģijas ir tik modernas, ka viss notiek bez zibspuldzēm? Tomēr “Opel” vadītājs tik pārliecinoši aiztraucās mums garām, it kā zinātu, ka par to soda nebūs radars nedarbojas. Tas mani samulsināja vēl vairāk. Rodas jautājums, vai tiešām fotoradara elements ir tikai čauliņa, butaforija? No otras puses, šķiet nesaprātīgi, ka atbildīgās institūcijas, kuras šos dārgos objektus uzstāda, nevēlas – teiksim, kā ir – iekasēt sodus no ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem un atpelnīt ieguldītos līdzekļus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Karš un miers

07:08
24.07.2024
1

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
13

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
20

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
18

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
47
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
47

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi