Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Mazs bij’ tēva novadiņš

Sandra Trēziņa
13:13
05.11.2018
19

Prātā palikusi kāda līdzība par procesiem, kas vērojami sabiedrībā: “Kādā uzņēmumā mainījās vadība. Iepriekšējais direktors, atstādams amatu, sagatavoja trīs aploksnes un pasniedza tās savam pēctecim, paskaidrodams: “Kad jutīsi, ka iecerētais nevedas, atver pirmo aploksni; kad saņemsi pārmetumus par neatrisinātām problēmām, atver otru aploksni; bet, kad sapratīsi, ka neko daudz nespēj mainīt, būs pienācis laiks atvērt trešo aploksni.” Jaunais vadītājs sāka darbu enerģiski, līdz sajuta vajadzību atvērt pirmo aploksni. Tajā bija rakstīts: “Novel visu vainu uz mani!” Neizbēgami pienāca laiks atvērt arī otru aploksni, kurā atradās padoms: “Reformē visu!” Bet, kad vairs nelīdzēja arī šis ieteikums, nācās atvērt trešo aploksni. Tajā vadītājs izlasīja norādījumu: “Sagatavo trīs aploksnes!”” Pavisam īsi šo līdzību varētu pateikt: viss attīstās pa spirāli!

Šobrīd par to atcerējos, jo atkal sākušās runas par reģionālo reformu. Nemaz ne tik sen, 2009. gadā, to jau piedzīvojām. Tik daudz strīdu, ambīciju, emociju, viedokļu dažādības nācās novērot, līdz no 26 rajoniem izveidoja 109 novadus. Jāatzīst, vēl tagad neesam pieraduši pie jaunā iedalījuma, saprast, kur kurš novads atrodas, kurš pagasts, apdzīvota vieta katram piederas. Atceros, cik daudzi bija pret reformu, bet tā tomēr notika – arī pret cilvēku gribu, arī uzspiesti: būs tā, un viss! Toreiz, ja nemaldos, galvenais arguments bija likvidēt pastāvošo rajonu administrācijas, kas taču “nedarīja neko citu, kā vien tērēja naudu”. Tikai vēlāk tapa skaidrs, ka īsti nav neviena, kas saprastu, kā veidot sabiedrisko satiksmi, ceļu sakārtošanu, izglītības, ārstniecības iestāžu tīklu. Liekas, pamazām šie jautājumi sakārtojas, novadi izstrādājuši savus normatīvos aktus, izveidojuši savus karogus un ģerboņus, kad – še tev! – vajadzīga jauna reforma. Starp esošajiem novadiem ļoti daudz tādu, kas pārāk mazi, pārāk nespējīgi pildīt visas funkcijas un, galvenais, nespēj apgūt Eiropas Savienības fondu naudu. Protams, atkal tiek pieminēti nelietderīgie izdevumi administrācijai. Jocīgākais, ka veiksmīgākie esot tie novadi, kas palikuši bijušo rajonu robežās…

Un katram jāizdara secinājums, ka būt mazam nav ne labi, ne izdevīgi. Lielais nāks un uzvarēs: likvidēs mazas skolas, ļaus (liks) izmirt mazajām saim­niecībām, uzņēmumiem, mazajiem pagastiem, pilsētām, pazust mazizmantotiem ceļiem. Bet kurš zina, kas ir liels, kas mazs? Kas un kad būs tiesīgs pateikt: “Stop!” Paši taču sakām, ka Latvija ir maza, latviešu tauta mazskaitlīga, latviešu valoda arī … Varbūt tāpēc neizdevīga, neekonomiska, varbūt pievienosimies kaut kam, ko uzskatām par gana lielu un varenu, un nebūs ne jāstrīdas, ne galva par kaut ko jālauza.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
22

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi