Laikam jau jābūt izredzētajam, lai savā mūžā piedzīvotu gadsimtu maiņu, savas valsts simtgadi, izturētu dažādu varu pārbaudījumus un droši varētu teikt – esmu laimīgs Latvijā. Tāda ir pasaules kārtība – jaunais nomaina veco. To iznīcina vai uzlabo, attīsta. Velti pretoties, tāpat nekas neiznāks.
Atmiņas un dzīves pieredze bieži vien vainojamas, ka cilvēks neļaujas jaunajam. Tas izjauc ierastību, rada bažas, šķiet, ka kaut kas būtisks tiks neatgriezeniski pazaudēts. Un tā noteikti arī būs.
Kāda bija Latvija pirms simts gadiem, kad latvieši pauda savu valstsgribu, viņos bija ticība savai varēšanai, vēlēšanās būt saimniekiem savā zemē, kad sevī tika izcīnīta uzvara pār pašlabumu? Kāda tā ir šodien? Izaugušas citas paaudzes, pamainījušās vērtības. Toreiz sabiedrības pamats bija ģimene, lepnums, ka var saimniekot un mācīt to bērniem, kuri turpinās. Alkas pēc izglītības, vēlme apgūt un izmantot jaunās tehnoloģijas gan nav mainījusies. Tāpat kā attieksme pret Latviju. Vai gan citādi, izdzirdot “man viņa ir visskaistākā”, nevar nedziedāt līdzi. Tāpat kā, atskanot “palīdzi, Dievs, visai latviešu tautai”, asaras saskrien acīs un jāceļas kājās.
Mainās laiki, mainās cilvēki. Vairs neejam pie kaimiņiem budēļos, bet satiekamies kādā pasākumā novada centrā vai pilsētā. Dzīve kļuvusi tik ātra, ka, šķiet, pat pasaku varoņu dzīve lēnāka.
Nupat izskanējusi ziņa, ka zinātnieki jau tuvākajā laikā veidos jaunu kilograma etalonu. Tas turpmāk tiks aprēķināts ar matemātiskas formulas palīdzību. Pašlaik pasaulē kilogramu nosaka pēc irīdija un platīna sakausējuma cilindra, kas glabājas starptautiskajā svaru un mēru birojā Parīzē. Tā uzglabāšana un izmantošana ir ļoti sarežģīta, tāpēc tas jāaizstāj ar citām metodēm. Pirmo reizi kilograms tika noteikts 1799.gadā. Franču zinātnieks Pjērs Simons Laplass tad vakuumā nosvēra kubikdecimetru destilēta ūdens četru grādu temperatūrā.
Ja jau pat kilograms mainās… Arī tas vēl tiks piedzīvots.
Komentāri