Pavisam nesen televīzijā vēroju ziņu sižetu par bērnu rotaļu laukumiem, kuru drošībai tikšot noteiktas jaunas, stingrākas prasības. Skatījos sižetu un domāju, kā mana paaudze bērnībā palikām dzīvi?!
Saprotu, ka par bērnu drošību jārūpējas, bet vai tomēr neaizejam pārāk tālu. Rezultātā sanāks, ka visdrošākais ir likt bērnam sēdēt mājās ar viedtālruni vai planšeti rokās un darboties virtuālajos spēļu laukumos. Varbūt kaut ko nesaprotu, bet kurš bērns izaudzis bez zilumiem, sasitumiem, asiņainiem ceļgaliem un elkoņiem. Bērni gadsimtiem dzīvoja “savā vaļā”: kāpelēja, krita, sadūra kājas, saskrāpējās un rotaļājās tālāk, no saņemtajiem puniem gūstot tikai rūdījumu. Uz asfalta laukumiem spēlēja futbolu, basketbolu, pat volejbolu, un visi palika dzīvi. Laikam jau šī brīža paaudzei to nesaprast tāpat kā to, kā var būt, ka veikalā nav saldējuma. Taču tagad viss notiek pēc principa, tiklīdz kādam kaut kas notiek, tūlīt jāpastiprina kontroles, jānosaka stingrākas prasības, kaut kas jāaizliedz.
Tagad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas veic bērnu spēļu laukumu un tajos esošo iekārtu uzraudzību, ceļ trauksmi. Pēdējos divos gados visos pārbaudītajos spēļu laukumos atklātas neatbilstības. Galvenokārt neatbilstošs pārklājums, bojāti un salauzti elementi.
Tāpēc Ekonomikas ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Drošuma prasības bērnu spēļu laukumiem”, nosakot speciālās drošuma prasības publiskai lietošanai paredzētām bērnu spēļu vai citu aktivitāšu iekārtām, aprīkojumam un spēļu laukumiem. Noteiktas arī obligātās pārbaudes, kuras spēļu vai citu aktivitāšu iekārtu vai spēļu laukuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam obligāti jāveic pēc to uzstādīšanas. Noteikta arī spēļu laukumu reģistrācija, to apkopes jeb uzturēšanas un uzraudzības kārtība. Visi spēļu laukumi – gan no jauna uzstādītie, gan esošie – būs jāreģistrē. Reģistrācija PTAC būs bezmaksas pakalpojums, bet pēc pārejas perioda jaunajiem spēļu laukumiem būs obligāti jāveic arī pēcuzstādīšanas pārbaude, ko varēs veikt akreditēts pārbaudes veicējs. Tātad tas būs obligāts maksas pasākums.
Esošajiem spēļu laukumiem būs jānovērš nepilnības, ja tas netiks darīts, īpašniekam draudēs naudas sods līdz 14 000 eiro. Patiesībā ļoti drastiskas un apjomīgas prasības. Var tikai prognozēt, pie kā tas novedīs. Būs gluži kā ar publiskajām peldētavām, kam noteiktas stingras prasības. Lai arī cilvēki vasarās peldas pašu iecienītajās peldvietās, neviena no tām nav oficiāli reģistrēta, jo tas pašvaldībai izmaksā pārāk dārgi. Latvijā izņēmumus var uz roku pirkstiem saskaitīt, bet cik ir ezeru, upju, dīķu, pludmaļu, kur tauta peldas. Taču labāk, lai viss notiek pašplūsmā un katrs cilvēks pats par sevi ir atbildīgs. Tāpat būs ar rotaļlaukumiem, vai nu tos nereģistrēs, vai, ja PTAC liks, to darīs, bet visdrīzāk nojauks, lai bērni iztiek, kā grib.
Līdz šim bieži vien rotaļlaukumi tika ierīkoti, saņemot finansējumu dažādos sabiedriskajos konkursos. Maz ticams, ka tas tiks darīts, jo līdz ar augstajām prasībām tas izmaksās pārāk dārgi, un kurš no iniciatoriem gribēs uzņemties to pēcuzstādīšanas apkalpošanu, uzraudzību. Tas viss taču maksās!
Arī pašvaldībām rotaļlaukumos būs papildu izdevumi, jo kādam nemitīgi būs jāskatās, vai kas nav salauzts vai kas cits ne tā, un gan jau izdomās, ka tos labāk nevajag.
Varam paspriedelēt, ka, tā turpinoties, ierēdņi un uzraugi izdomās, ka arī veloparkos, skeitparkos ir bīstami, ka vajadzētu mīkstu segumu, mīkstas atrakcijas, lai tikai kāds netīšām nesasitas.
Vai tiešām audzinām mīkstčauļus? Skolās aizliedzam kendamus, lai kādam netrāpa. Tātad – pie telefona vai datora, kur ir visdrošāk, kur nevar neko sasist!
Situāciju vislabāk raksturo kāds salīdzinājums internetā. Kādreiz, kad bērns nokrita, pārsita roku, kāju, mamma teica – uzliec ceļmallapu, līdz kāzām sadzīs. Tagad skan teksts – tevi sporta stundā pagrūda, tu nokriti un sasities, tūlīt rakstīsim sūdzību Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai un zvanīsim uz “Bez tabu”. Varētu teikt, ka smieklīgi, ja tā nebūtu realitāte.
Minētajā sižetā mediķi norāda, ka nekādas prasības nepalīdzēs, ja vecāki nemitīgi neuzraudzīs savus bērnus. Tikpat neizpildāma prasība, jo tad jau bērns visu laiku jātur pie rokas, nekāda kāpelēšana pat pa sertificētām konstrukcijām, jo var taču nokrist un sasisties. Patiesībā krist, sasisties un pat roku salauzt var, vienkārši ejot vai skrienot, īpaši, ja soļi vēl tik labi neklausa. Tātad labāk, lai sēž blakus uz dīvāna ar telefonu rokās, tad vismaz tepat pa rokai, un tad arī tēti un mammas var droši sēdēt savos telefonos. Un visi laimīgi, bez traumām.
Komentāri