Rudens nedēļa, kuru šobrīd piedzīvojam, no tiesas ir skaista dabas dāvana. Vai tie būtu līdzenumi Pārgaujas novadā, vai pakalni Piebalgas pusē, saules pielietās rudens dienas un lapu zelts iedvesmo. Cilvēki teic, ka daba dara priecīgu prātu, košais lapu klājums bērnišķīgu prieku un vēlmi pa lapām bradāt. Ko vēl rudens savā košumā var sniegt? Stāsta dažādu profesiju pārstāvji.
Gunta Kaugare, ārste:
– Rudens šogad izpaudās vislabākajā veidā. To novērtēja visi, kuri mostas ik rītu reizē ar dabu. Viņi redz skaistumu gan krāsainajās lapās, gan lietus laikā un vējā. Taču ir cilvēki, kuri skaistās lapas grib redzēt tikai pa gabalu. Noklausījies sliktas laika ziņas – būs drēgnums un aukstums -, cilvēks sajūtas nelāgi jau tad, kad aukstuma vēl nav. Arī laika ziņu stāstītāji mēdz izvēlēties vārdos ko īpašu, lai pabiedētu. Ja iepriekš pasaka – tas būs briesmīgs, tas ietekmē uztveri. Cilvēkiem, kuri spēj jau iepriekš iztēloties trako drēgnumu, kas tikai būs, imunitāte krietni krītas. Tā ir!
Dabā skaists ir arī lietus. Es ietekmējos no dabas ļoti, tāpēc lietainā laikā, kad uzvelku siltu mēteli, uzlieku cepuri, uzvelku siltus zābakus un izeju lietū pastaigāties, man ir labi. Krāsainu lapu laikā mēdzu aizbraukt uz senu pilskalnu, uz mežu. Eju pa sūnām, kurās grimst kājas, un varu pat iztēloties, kā iegulšos tajās. Eju pilsētā pa vietām, kur lapas vēl nav noslaucītas. Iebrienu kļavu lapās un riktīgi izdzenāju tās uz visām pusēm.
Man patīk ezers, arī rudenī pie ezera septiņos no rīta. Vēl ir tik tumšs, ka neko neredz! Debesis vēl nav pušu, jo saule nav uzlēkusi. Dažu dienu ir tāda migla, ka neredz neko. Vienu dienu bija vējš, likās – zobs uz zoba neturēsies. Taču galu galā bija brīnišķīga pastaiga.
Baiba Eglīte,
mākslas zinātniece:
– Rudens dabā pastāv, lai cilvēki novērtētu skaisto, kas bijis. Lapu skaistums ir atgādinājums. Līdzīgi arī vecums. Kad tas iestājas, runājam par skaisto, kas pagājis. Tad gribam pamācīt jaunos, lai novērtē to, kas viņiem ir pašlaik. Jaunie parasti uz to neklausās. Arī mēs kādreiz neklausījāmies. Rudens ir vēstnesis tam, ka nu būs atziņu laiks – ziema. Tad visu varēs pārdomāt. Rudens ir arī briedums, tāpēc jau ir tik skaists.
Vai nav tā, ka šogad rudens ir sarkanāks nekā citu gadu? Šis rudens ir atnācis agrāk. Mana dzimšanas diena ir oktobrī, tāpēc esmu ievērojusi, ka pirms vai pēc tās ir pirmā nopietnā salna, bet šogad salna jau atnāca krietni ātrāk.
Šogad nopirku eksotisku puķi – kobeju. Iestādīju un skatījos, kā puķe vasarā uzskrēja trīs metru augstumā. Skaisti, bet neziedēja. Zināju, ka ziedam jābūt. Kobeja uzziedēja aizvakar, kad salnas jau bija aizgājušas. Vienīgais zvaniņš, kas tur ir, nu ir nofotografēts. Esmu apņēmības pilna puķi izziemot, lai nākamgad atkal varu stādīt. Puķes skaistums ir pārejošs, tāpat kā cilvēka. Mums jāmācās novērtēt skaistumu, sevišķi to, kas piemīt jaunībā. Šodienas meitenes to vairāk novērtē nekā mēs, kas tagad esam vecmāmiņas. Vēl es gribu teikt, ka šodienas jaunajiem cilvēkiem nevajadzētu savu skaistumu tērēt tik dāsni, kā rudens to dara.
Kādā rudenī ieraudzīju to, ko ne vienmēr var ieraudzīt – kā koks, Kanādas ozols, noraudāja visas lapas. No otrā stāva loga labi bija saskatāms, kā ozola lapas tek un tek taisnā līnijā. Pēc piecām minūtēm ozols bija pliks. Nezinu, vai tas notika pēc salnas vai arī saules un mēness vadīts, bet ozollapas raudāja. Tādos brīžos cilvēkā rodas dzejnieks.
Dainis Andersons,
mākslinieks, noformētājs:
– Rudens ir dabas svētki par to, ka bijis skaists pavasaris, bagātīga vasara, ir augļi dārzos, ir nokopti dārzi. Mēs – divkājainie – esam dabā iekšā, dzīvojam kopā ar dabu. Tāpēc ir prieks par rudeni, un reizē kā deserts pie dabas klātā galda. Ir taču zināms, ka pēc deserta jābūt gatavam celties no galda. Zinām, ka sekos visdrūmākais laiks – novembris, kas nav mīlīgs. Taču tumšo laiku, kas tūlīt būs klāt, jāprot izdzīvot!
Ir vērts tagad iziet dabā un pastaigāt pa čaukstošajām lapām. Nekādā gadījumā gan nebraukšu uz Siguldu, jo ir vēl tik daudz citu skaistu vietu, kur izbaudīt pastaigu pa nokritušajām lapām. Man ļoti patīk tāda pastaiga, bet to jau visi saka.
Vai cilvēki sūdzas, ka lapas grūti savākt? Neesmu dzirdējis. Darbs svaigā gaisā, skaistā vietā. Cēsīs ir domāts, lai pilsētā vienuviet varētu veidot komposta kaudzi. Pēc diviem gadiem lapu komposts varētu būt labs materiāls. To varētu dāvināt vai tirgot iedzīvotājiem, viņu puķu dobēm un mazdār- ziņiem – vērtīgo materiālu augsnei. q
Komentāri