Vasara ir laiks, kad var satikt gadiem neredzētus cilvēkus. Īpaši jau tos, kuri dzīvo un strādā ārzemēs. Lai par ko runātu, neviļus allaž tiek arī pajautāts – vai par atgriešanos domājat? Atbildēm parasti trīs varianti – ko es te darīšu, domājām jau domājam, noteikti, vēl pāris gadu, tad. Maz ir tādu, kuri skaidri zina – sākam atgriezties, jau zinām kad. Viņiem ir plāni, mērķi, arī dzīvesvieta un darbs jau sarunāts.
Reemigrācija ir pēdējo gadu modes vārds. Ja gribi kļūt populārs, runā par tautiešu atgriešanās problēmām. Ar saukļiem – brauciet mājās, mēs jūs gaidām, pie mums ir skaista daba un kultūras dzīve! – tomēr nepietiek. Arī vairāki satiktie potenciālie reemigranti pēc pārdomām, ka varētu atgriezties Latvijā, uzreiz sev uzdod jautājumu – bet kur es dzīvošu ? Nekustamo īpašumu tirgus arī Cēsu pusē ir tāds, kāds nu ir. Pircēju vairāk nekā pārdevēju, un cenas, kā jau tādā situācijā. Par lauku viensētu, kur mājiņa visdrīzāk jānojauc, īpašnieki, šķiet, tūkstošu desmitus prasa par to vien, ka īpašums atrodas laukos un ir viensēta. Tā nu tautietis painteresējas, aptaujājas un ātri saprot, ka pie sava kaktiņa tēvzemē netikt. Par īres cenām vispār nav vērts runāt. Tās un algas, vismaz provincē, ir nesamērojamas. Tad sauklis – laba vieta dzīvošanai, draudzīga pilsēta ģimenēm ar bērniem – iegūst ironisku pieskaņu. Un ne pa jokam nokaitina. Protams, ja neesi iekrājis, jāmeklē kredīts. Par tiem stāstu netrūkst. Un ne jau veiksmīgo.
Tātad – gribi atgriezties, rēķinies – ar dzīvesvietas atrašanu nebūs viegli, bet tā ikvienam ir pats svarīgākais. Ar sižetiem televīzijā un stāstiem medijos tiek slavēts, ka kādā pilsētā uzcelta jauna dzīvojamā māja. Notikums! Gluži kā pirms gadiem 60, kad sāka būvēt daudzdzīvokļu mājas!
Kad pirms vairākiem gadiem pašvaldības cēla trauksmi, ka dažādiem novados un pilsētās nepieciešamajiem speciālistiem nav kur dzīvot, ka tās vēlas šo problēmu risināt, atbilde bija skaidra – nedrīkst jaukties privātajā sektorā. Tirgus visu sakārtos! Un sakārto arī – kur dzīvot nav, un cenas- debesīs. Protams, labi, ka tiek uzcelta kāda daudzdzīvokļu vai privātmāja, bet ar to ir gaužām par maz. Dzīves līmenis ir mainījies, jaunās ģimenes nav ar mieru dzīvot kopā ar vecākiem divistabu dzīvoklī. Ar to jārēķinās.
Bēdīgi. Demogrāfiskā situācija pasliktinās. Latvijas pilsoņi mitinās ārzemēs, viņiem nav kur atgriezties, kaut arī gribētu. Par darba, bērnu izglītošanas iespējām ir cits stāsts. Tas var sekot, kad vakarā esi atlaidies savā gultiņā.
Komentāri