Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kā sarūpēt skandālu?

Sallija Benfelde
13:42
28.01.2020
13

15 tūkstoši Rīgas iedzīvotāju parakstu, sižeti un raksti masu medijos, kaislības un minējumi sociālajos tīklos, līdz nupat pavisam oficiāli kļuvis zināms, ko plānots celt skvērā Brīvības ielā 207.

Proti, kā lasāms Valsts drošības dienesta mājas lapā: “At­bilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207, ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.” Tālāk seko apstākļu, iepriekšējos gados veikto darbību un lēmumu izklāsts, un pēdējā rindkopā var izlasīt skaidrojumu, kāpēc viss ir bijis slepens, bet tagad vairs nav: “VDD līdz šim nebija tiesīgs publiskot informāciju par ēkas būvniecību, lai nepārkāptu likuma “Par valsts noslēpumu” normas. Ņemot vērā sabiedrības interesi, tika pieņemts lēmums deklasificēt daļu informācijas par plānoto VDD attīstības projektu.”

Pēc šīs informācijas izlasīšanas, manuprāt, kļūst daudz vieglāk atrast atbildes uz jautājumiem, kuri radās, vērojot augošo skandālu. Pirmkārt, pārsteidza tas, ka līdz šim iedzīvotājus skvērs neinteresēja, bet aktīva rīcība sākās tikai pēc tam, kad žurnālisti publiskoja ziņas par to, ka skvērā būvēs kaut kādu biroju ēku. Otrkārt, bija dīvaini, ka neesot arī būvatļaujas, kas bija jau ārpus veselā saprāta un likuma robežām, bet pēc tam tā esot parādījusies kā uz burvju mājiena. Sociālajos tīklos pavīdēja minējumi, ka ēka būšot saistīta ar Drošības dienestu un NATO, tāpēc, lūk, būvatļauja neesot dota, jo būvvaldi “diriģē” “Saskaņa”.

Jāteic, ka visai ticami ir tas, ka Teikas apkaimes biedrībai informācija par “negantajiem” apbūves plāniem tika “nopludināta” it kā nejauši un kā liels noslēpums. Minētajā VDD paziņojumā presei rakstīts: “VDD ēkas būvniecībai tika izraudzīta degradētā teritorija Brīvības gatvē 207, kas ilgus gadus stāvējusi neizmantota un nekopta. Saskaņā ar aktuālo Rīgas teritorijas plānojumu, kas ir spēkā esošs kopš 2006. gada, zemesgabals Brīvības gatvē 207 visu laiku ir bijis paredzēts apbūvei un tajā vienmēr ir bijusi plānota būvniecība. Sabiedrība ir tikusi maldināta, publiskajā vidē izplatot informāciju, ka šajā teritorijā kādreiz būtu bijusi plānota parka izveidošana. Konkrētā teritorija pilsētas attīstības plānošanas dokumentos nekad nav bijusi iezīmēta kā zaļā zona apstādījumiem vai parkam. Arī Rīgas teritorijas plānojumā līdz 2030. gadam konkrētā teritorija ir iezīmēta kā apbūves teritorija.”

Tātad tas nekad nav bijis noslēpums, ka bijušajā skvērā kaut kas tiks būvēts, bet par to neviens tā īpaši neinteresējās. Kad vajadzēja kādu skandāliņu un jezgu ap biroja ēku, tika pačukstēts, ka ir tādi slepeni un nodevīgi plāni, un vēlāk arī kādam acīmredzot pačukstēja, ka tas ir VDD un NATO, kuri negrib ievērot nekādus likumus un grib atņemt rīdziniekiem mazu un jauku parku, kuru tik vien vajadzētu, kā sakopt. “Saskaņa”, lūk, nav gribējusi dot būvatļauju, jo parks taču vajadzīgs, bet beigu beigās bijusi spiesta piekāpties.

Jāteic – profesionāli izdarīts darbs. Sabiedrība sašutusi, bet VDD un NATO mājienu ēnā izskatās kā nekaunīgi likumpārkāpēji.

Neesmu klasificētās informācijas jeb valsts noslēpuma normatīvu un to nianšu zinātāja un neapšaubu to, ka ar valsts noslēpumu nevar rīkoties kā ar publisku žurnālu, kas katram pieejams. Tomēr mazliet vairāk prasmes novērtēt situāciju, lai lemtu, kā nepalielināt spriedzi sabiedrībā, vajadzētu gan. Šobrīd sabiedrībā kārtējais sasprindzinājums un negatīva attieksme pret visu atkal krietni pieauguši. Domāju, ka bez tā varēja iztikt, ja vien situācija būtu izanalizēta un prognozēta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi