Domāju, ikviens, kuram patīk atpūta pie upes, jūras vai ezera, peldvietās, meklējot, kur noklāt paladziņu, ir ar kāju bīdījis malā cigarešu izsmēķus.
Nu jau esam tik civilizēti, ka lielu atkritumu – tukšu pudeļu, iepakojumu – zemē maz. Vai nu paši atpūtnieki savāc, vai labi darbojas pašvaldības komunālais dienests. Taču cigarešu galu, kas palikuši pēc smēķētājiem, gan pietiek. Turklāt ne jau tikai pludmalēs, tomēr tieši tur visnepatīkamāk tos redzēt, jo saules un peldes kārotāji taču izģērbjas, guļas vai sēžas zemē, tur novieto somas ar līdzņemtiem kārumiem, turpat rotaļājas bērni. Nu, pirmām kārtām gribas noskurināties tādēļ, ka cigaretes nodegulis bijis citam cilvēkam mutē, kas zina, kādas baktērijas, vīrusus tas saglabājis. Var jau būt, ka saule un vējš tos iznīcinājis, tomēr sajūta nejauka, it īpaši, ja atpūtā līdzi mazi bērni, kas, lai kā uzmanīti, paklusām varētu mēģināt cigarešu galu pagaršot. Taču tik tālu, ka šie izsmēķi darītu pāri cilvēkam ilgtermiņā, reti kurš aizdomājas. Bet, izrādās, neuzvedīga smēķētāja rīcība izraisa tieši šādu rezultātu.
Nule SIA “Zaļā josta” izplatījusi informāciju, ka zinātnieki arvien biežāk ceļ trauksmi par kaitējumu, ko dabai nodara nomesti cigarešu izsmēķi. Tie satur daudzus toksiskus savienojumus – nikotīnu, arsēnu, svinu, varu, hromu, kadmiju un citus -, bet galvenā cigaretes izsmēķa sastāvdaļa – filtrs – ir izgatavots no celulozes acetāta, kas, izrādās, bioloģiski nenoārdās. Kā smēķētājiem likt saprast, ka tas, kas paliek pāri pēc smēķēšanas, ir jāsavāc un jānogādā atbilstošā savākšanas vietā?
“Zaļā josta” sadarbībā ar cigarešu ražotājiem pagājušajā mēnesī pētījusi, kā pret izsmēķu savākšanu un nogādāšanu atbilstošā atkritumu savākšanas vietā izturas dažādu paaudžu smēķētāji. Pētījumā tika izveidotas divas fokusgrupas, kuras iesaistīja diskusijā. Apstiprinājies tas, ko iepriekš paredzēja pasākuma rīkotāji, proti, gados jaunākie un vidējā vecuma respondenti iespēju robežās ikdienā šķiro sadzīves atkritumus. Izlietotas baterijas, nolietotus tālruņa aparātus un citas elektroniskās iekārtas parasti šīs paaudzes cilvēki mēdz izšķirot no citiem atkritumiem un izmest speciālos konteineros, taču “neviens no viņiem līdz šim nebija iedomājies par to, kādi atkritumi rodas smēķējot”. Tā secinājusi pētījuma vadītāja, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktore prof. Aija Zobena. “Lai gan visi respondenti ir pārliecināti par tabakas dūmu kaitīgumu, tomēr viņi nav aizdomājušies, ka arī cigarešu izsmēķi varētu būt videi bīstami. Gados jaunākie diskusijas dalībnieki pat izteica pieņēmumu, ka cigarešu filtri ir izgatavoti no vates,” norāda A. Zobena.
Diskusijas apliecinājušas, ka smēķētāji ir tikpat nezinoši kā lielākā daļa sabiedrības. “Abās diskusiju grupās smēķētāji norādīja, ka cigarešu izsmēķi būtu jāsavāc galvenokārt estētisku apsvērumu dēļ, nevis vides piesārņojuma novēršanai. Un daži diskusiju dalībnieki pat atklāja, ka ikdienā mēdz atbrīvoties no cigarešu izsmēķiem, izmetot tos kanalizācijā vai aprokot smiltīs, kas, protams, ir nepareiza, vidi piesārņojoša rīcība,” atzinusi “Zaļās jostas” pārstāve Laima Kubliņa. “Tāpēc ir būtiski izglītot sabiedrību, ka cigarešu izsmēķus obligāti jāizmet atkritumu tvertnē, nevis jāmet, kur pagadās. Cigarešu filtri bioloģiski nenoārdās. Tas gan nenozīmē, ka cigarešu filtri apkārtējā vidē saglabāsies mūžīgi, jo saules gaismā tie pakāpeniski sadalās ļoti sīkās daļiņās. Tomēr arī tās nekur nepazūd – mikroplastmasas daļiņas nokļūst augsnē vai aizskalojas ūdenī, veidojot ūdens piesārņojumu, kas apdraud visu dzīvo dabu: gan ūdens iemītniekus, gan putnus un dzīvniekus, gan arī ietekmē cilvēka veselību,” uzsver L. Kubliņa.
“Zaļā josta” kopā ar cigarešu ražotājiem meklēs ceļus, kā izglītot sabiedrību par izsmēķu kaitīgumu videi. Man gan gribētos piedāvāt vēl ko citu – radīt filtrus, kas nesatur plastmasu. Vai tas nebūtu cigarešu ražotāju spēkos? Bet, protams, vislabāk aicināt ikvienu, kurš vēl smēķē, atmest šo ieradumu; kurš nesmēķē, nesākt. Kas var sagaidīt smēķētāju, rakstīts uz katras cigarešu paciņas.
Komentāri