Latvietim grūti iedomāties ēdienreizi bez maizes. Tā labi sader ar visiem ēdieniem. Tradicionālā rudzu maize ir svarīga materiālās un garīgās
kultūras daļa, kas saistās ar tautas identitāti un ir tās nozīmīgs simbols. Gadsimtiem ilgi rudzu maize bijusi dienišķā maize. Kad latvietis brauc ciemos pie radiem uz ārzemēm, ciemkukulim allaž tiek ņemta latviskā rupjmaize. Bieži vien uz jautājumu – ko atvest, atbilde ir – rupjmaizīti.
Pirms gadiem SKDS aptauja rādīja, ka gandrīz puse jeb 46% Latvijas iedzīvotāju rudzu maizi ēd katru dienu, savukārt 28% – vismaz reizi nedēļā. Savukārt mazāk nekā piektā daļa jeb 19% rudzu maizi ēd retāk, 5% – neēd nemaz, bet 2% bija grūti sniegt atbildi uz šo jautājumu. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā puse jeb 52% aptaujāto rudzu maizi patērē brokastīs, 43% – pusdienās, 34% – vakariņās, 58% rudzu maizi ēd kopā ar zupu, 23% – kopā ar salātiem. Savukārt 14% aptaujāto rudzu maizi ēd kopā ar otro ēdienu, 8% to patērē našķu vietā, 9% – citās situācijās, bet 3% bija grūti pateikt, kad viņi parasti ēd rudzu maizi.
Par īstu rudzu maizes ēdāju sevi drīzāk uzskata 36% respondentu, kamēr 14% sevi viennozīmīgi pieskaita pie īstiem rudzu maizes ēdājiem. Savukārt trešdaļa jeb 33% respondentu drīzāk sevi nepieskaita pie īstiem rudzu maizes ēdājiem. Mazliet mazāk nekā trešdaļa jeb 28% respondentu drīzāk uztrauc tas, ka rudzu maizes ēšanas tradīcijas varētu izzust, 15% tas uztrauc, 29% drīzāk neuztrauc, savukārt 18% neuztrauc iespējamība, ka rudzu maizes tradīcijas varētu izzust.
Uz jautājumu, kā ģimenē ir mainījušies rudzu maizes ēšanas paradumi pēdējos piecos gados, vairums jeb 54% aptaujāto atbildēja, kā viņi rudzu maizi ēd tikpat. SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš atzīmējis – jo cilvēks ir jaunāks, jo mazāka varbūtība, ka viņš rudzu maizi ēd katru dienu. Jo vecāks cilvēks, jo lielāka iespēja, ka viņam ir ierasts rudzu maizi ēst biežāk. Savukārt reģionālā ziņā rudzu maizes patēriņā būtisku atšķirību nav.
Gadu desmitu gaitā tradicionālo rupjmaizi aizvien vairāk aizstāj baltmaize. Kā liecina nesen veiktais “Fazer Latvija” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktais pētījums, 29,3% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju baltmaizi saista ar tās patīkamo garšu. Savukārt 27% iedzīvotāju uzskata, ka baltmaizi raksturo tās mīkstums, kukulīša forma (10%), baltums (9,3%), gaisīgums un vieglums (7,7%), kā arī svaigums (5,3%). Kā tika noskaidrots pētījumā, latvieši baltmaizi ir iecienījuši ēst gandrīz katrā ēdienreizē, un 34% iedzīvotāju to ēd vairākas reizes nedēļā vai katru dienu (26%). Tāpat aptaujā noskaidrots, ka baltmaizi visvairāk esam iecienījuši ēst tieši brokastīs – tā atzīst 61% respondentu. Par iecienītāko piedevu baltmaizei atzīta siera šķēle, kas uzlikta uz svaigas baltmaizes, tā atbildējis 61% no respondentiem. 46% respondentu atzīst, ka baltmaize ir visgardākā tad, ja to ēd vienkārši ar sviestu. Tāpat iecienīts papildināt baltmaizes šķēli ar desu vai kūpinātu gaļu, tā uzskata 45% respondentu. Iecienīta ir arī baltmaize ar kādu no saldajām piedevām – ievārījumu, medu vai bērnības klasiku – cukuru, tā uzskata 27% respondentu. Tāpat esam iecienījuši ēst baltmaizi ar dārzeņiem – tomātiem, gurķiem vai avokado, tā uzskata 11% respondentu. Savukārt 9% aptaujāto atzīst, ka baltmaize vislabāk garšo tad, kad tiek ēsta bez piedevām – pati par sevi. Taču reģionos tradīcijas atšķiras, kurzemnieki un vidzemnieki ir visvairāk iecienījuši baltmaizi ar sieru un sviestu, turpretī Zemgalē un Latgalē iedzīvotāji dod priekšroku sviestmaizei ar sieru un desu.
Maize – melna vai balta, vienmēr būs galdā. Tā dod sātu, enerģiju. Kādai kurš dod priekšroku, tie lielā mērā ģimenes paradumi.
Komentāri