Aizvien skaļāk publiskajā telpā izskan aicinājums samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) svaigai gaļai, zivīm, piena produktiem un olām, saglabāt to Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem.
Nule arī vairākos medijos publicēta informācija, kāda PVN likme pārtikas produktiem ir citās Eiropas Savienības valstīs. Jāatzīst, nesamazināta, salīdzinot ar citām preču grupām, tā ir tikai Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Bulgārijā un Dānijā. Baltijas trijnieks savā ziņā ir saprotams, vēl tikai ejam, virzāmies (cerams) uz labklājības valsti. Nu, par Bulgāriju komentārus nevajag.
Protams, pirmām kārtām par PVN samazināšanu daļai ēdamo produktu balso lauksaimnieki. Kā nekā cerība uz lielāku noietu (vai varbūt arī uz iespēju kādu centu pielikt pārdošanas cenai?). Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pilnībā atbalsta ieceri, sakot: “Līdzšinējā pieredze rāda, ka PVN samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, kas uz trīs gadu periodu tika ieviesta 2018.gadā, ir devusi lielu pienesumu gan lauksaimniekiem, gan sabiedrībai kopumā. Balstoties uz Zemkopības ministrijas datiem, nozares preču un pakalpojumu apgrozījums ir palielinājies par 9,4%, tai pašā laikā pieaugot arī vidējam atalgojumam nozarē par 9-10%. Papildus tam tirgus uzraudzība Baltijas valstu veikalu tīklos liecina, ka, pateicoties 5% PVN pilotprojektam Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, cenas ir samazinājušās par 11,7%.”
Arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere uzskata, ka PVN likmes samazināšana būtu ieguvums: “PVN samazināšana ir likumsakarīgs solis, lai uzlabotu iedzīvotāju labklājību, jo, izvērtējot pētījuma datus, Latvijā procentuāli ir viens no zemākajiem sociālās aizsardzības līmeņiem, rēķinot no IKP tikai 15% apmērā, bet ES dalībvalstīs tas ir vidēji 27%. PVN samazināšana veicinātu ne tikai iedzīvotāju labklājību un rocību iegādāties dažādus svaigas pārtikas produktus, bet rosinātu veselīga, daudzveidīga un kvalitatīva uztura patēriņu, veicinātu nodarbinātību lauku teritorijā un radītu iespējas vietējo ražošanas uzņēmumu attīstībai.”
Aktīvi kampaņā iesaistās arī tirdzniecības tīkla “Maxima” pārstāvji. Arī saprotams, jo vairāk pirks, jo vairāk centu ieripos veikala kasēs un tālāk uzņēmuma budžetā. “Ik dienu mūsu veikalos visā Latvijā iepērkas 300 000 cilvēku un no TOP 10 pirktākajiem produktiem aptuveni 70% veido svaigie pārtikas produkti, galvenokārt tieši Latvijas vietējo ražotāju produkcija. Lielākā daļa iedzīvotāju Latvijā ir pārliecināti, ka vietējie produkti ir kvalitatīvāki un garšīgāki, taču tai pašā laikā iedzīvotājiem ir svarīga produktu cena. Vairāk nekā 70% Baltijas valstu iedzīvotāji ir atzinuši, ka viņu pārtikas izdevumi ir auguši, savukārt 63% klientu katru dienu meklē veidus, kā tērēt mazāk,” stāsta “Maxima Latvija” korporatīvais vadītājs Jānis Vanags.
Viss izklausās pārliecinoši, vien no kā nāksies atteikties, ja valsts naudas makā neienāks tie 79 miljoni eiro, ja maizei, svaigai gaļai, piena produktiem, zivīm un olām piemēros 5% likmi? Turklāt vēl jau jāsaprot, ka no šī likmes samazinājuma vairāk iegūs tieši turīgākā sabiedrības daļa, kas pērk dārgāku gaļu, izsmalcinātākus piena produktus un zivis, kas nu jau kļuvušas ļoti, ļoti dārgas. Varbūt ir vērts padomāt, kāpēc sociāli nodrošinātā, turīgā un laimīgā dāņu zeme izvēlējusies nesamazināt pievienotās vērtības likmi pārtikai.
Komentāri