Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Par faktiem un uzskatiem

Sallija Benfelde
06:30
10.09.2020
15

Mēdz sacīt, ka daudzas lietas var saprast, tikai salīdzinot. Nereti Baltkrievijā notiekošais tiek skaidrots arī ar to, ka izaugusi paaudze, kurai bijusi iespēja salīdzināt un saprast, kas notiek citviet pasaulē.

Savukārt diktators Lukašenko, šķiet, joprojām dzīvo pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Viņa izturēšanās un skaidrojumi valstī notiekošajam brīžam atgādina anekdoti, un pirmajā mirklī pat negribas ticēt, ka tā nav parodija, bet tā tas reāli notiek. Lai kā arī būtu, klausoties un skatoties Baltkrievijā notiekošo, var salīdzināt kaut vai ar mūsu pašu Latviju un atcerēties, ka mums pašsaprotamais citviet tā var nebūt un nav. Latvijā nevar uz ielas aizturēt jebkuru un izvirzīt jebkādu apsūdzību, un dažās minūtēs pieņemt notiesājošu spriedumu, piemēram, desmit gadu cietumsodu. Privātā tērpti cilvēki maskās neierodas jebkurā diennakts laikā mājās vai darbā un, neuzrādot nekādus dokumentus, neaizved cilvēkus nezināmā virzienā. Latvijā nav tā, ka, izejot uz ielas un ejot uz veikalu vai nākot no darba, cilvēki riskē, ka viņus var aizturēt, sist, sakropļot un arī nogalināt, apgalvojot, ka viņi darbojušies pret likumu, izraisījuši masu nekārtības un uzbrukuši OMON vienībai. Baltkrievijā notiekošā uzskaitījumu varētu turpināt, bet stāsts šoreiz nav par to, cik slikti ir Baltkrievijā, bet gan par to, ka mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kura ne tuvu nav ideāla, bet kurā mums ir gan tiesības, gan pienākumi.

Acīmredzot tieši tādēļ, ka labi apzinās savas tiesības un zina, ka par meliem un demagoģiju saukt pie atbildības nav vienkārši, it sevišķi Saeimas deputātu, Aldis Gobzems aicina cilvēkus iziet ielās un kārtējo reizi stāsta, cik Latvijā viss slikti un nepareizi. Nepārstāstīšu visus pārmetumus un apgalvojumus, kas veido kokteili no meliem, puspatiesībām un arī faktiem. Neapšaubāmi, Aldis Gobzems un, iespējams, arī viņa padomdevēji no polittehnologu vidus ir radījuši gandrīz nevainojamu demagoģijas paraugu. Piemēram, Gobzems apgalvo: “Mums stāsta, ka būs brīnumvakcīna, kas palīdzēs. Bet, ja skatāmies uz statistiku, tad gripas slimnieki mirst daudz lielākā skaitā, lai gan pret gripu ir vakcīnas. No kovida mirst mazāk, lai gan vakcīnas nav.” Vai lasot šo apgalvojumu, cilvēki atceras, ka, pirmkārt, pret gripu joprojām vakcinējas tikai aptuveni 2% cilvēku un augstāks, līdz 8%, vakcinēto skaits ir tikai atsevišķās iedzīvotāju grupās, piemēram, virs 65 gadu vecuma? Otrkārt, vai cilvēki ir pētījuši, kāds mirstības koeficiens ir gripai un kādu šobrīd rāda “Covid-19”? Diez vai visi zina, ka mirstības koeficients no gripas ir 0,3, bet no “Covid-19” aptuveni 0,62. Pro­tams, tas nav vienīgais “interesantais” Gobzema apgalvojums. Jautājums, ko Aldis Gobzems vēlas? Cilvēkus ielās tāpat kā Baltkrievijā? Un tālāk? Saeimas atlaišanai ir sava kārtība, turklāt Gobzems joprojām nav nodibinājis savu partiju. Vai viņš sapņo par apvērsumu, kura rezultātā viņš tiktu par prezidentu un kļūtu par “Latvijas Lukašenko”?

Ir skaidrs, ka patiesos Gobzema kunga mērķus varbūt zina viņš pats un tie, kuri stāv aiz viņa muguras. Varbūt. Pēc tiem dubļiem, kurus Saeimas deputāts gāž pār savu valsti, gribas atcerēties nesen rakstnieces un publicistes Mari­nas Kosteņeckas teikto, ka ne vienmēr visu vajag vērtēt naudā un graudā. Intervijā vaicāju, kāpēc cilvēkos ir tik daudz dusmu un naida? “Ja mēs ļaujam izplatīties ļaunumam, tas kā cunami vilnis var pārskriet arī mūsu zemi, neievērojot robežas, nešķirojot ne etnisko piederību, ne pilsonību. Ļaunums ir kā vētra, kas nešķiro tautas un valstis. (..) Tumsa sīvi cīnās, bet gaisma uzvar vienmēr. Mums tai gaismai ir jāpalīdz, nedrīkst paiet malā un teikt – man viss kārtībā, lai viņi paši tiek galā. Lai cik banāli tas skanētu, mums visiem ir jādomā par gaišo nākotni, par nākotni ne tikai Latvijai. Mums ir jābūt līdzās tiem, kuŗiem ir grūtāk nekā mums.(..) Ne­pateikšu neko jaunu. Ļaunums laužas ārā vispirms. Daudz vieglāk, nekā pateikt labu vārdu, palīdzēt, ieklausīties, ir pateikt kaut ko sliktu, noliegt, pat iesist ar vārdiem. Tas ir lielāks kārdinājums – izdarīt kaut ko sliktu, un tā tas notiek ar visiem un visur. Bet gaisma ir,” atbildēja Kosteņecka. Tad paliksim pie gaismas!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi