Diplomātijā nemēdz runāt par ienaidniekiem, bet ir zināms pieņemtu frāžu kopums, kas skaidri pauž kādas valsts vai valstu nostāju ar ārpolitiku saistītos jautājumos.
Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizītes laikā Latvijā paustais, ka, neatsakoties no Baltijas valstu drošības aizsargāšanas, Francija vēlas izvērst stratēģisko dialogu ar Krieviju, raisījis ne vienu vien sacītā vērtējumu. Šis aicinājums jau ticis vērtēts gan kā naivs, gan kā maz iespējams. Jāpiekrīt 13. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Riharda Kola sacītajam, ka pirmām kartām vajadzīga vienota Eiropas Savienības (ES) stratēģiska ilgtermiņa pieeja attiecībām ar Krieviju, jo līdz šim tādas nav bijis.
Protams, Baltijas valstis Krieviju un tās centienus neapšaubāmi labi saprot, jo gan okupācijas gadi, gan pieredze kā brīvām un neatkarīgām valstīm ar kaimiņu tieši aiz mūsu robežām ļauj stratēģiskās attiecības redzēt daudz reālāk. Krievijas varas elites nostāja ir skaidra – jebkuru valsti pakļaut savām vēlmēm: palielināt ietekmi, varbūt arī teritoriju un panākt jaunu pasaules sadalīšanu, kodollielvalstīm vienojoties par ietekmes zonām. Demokrātija un cilvēktiesības Krievijas izpratnē ir tikai vārdu aizsegs, kuru neviena valsts taču neuzskata par kaut ko nopietnu un īstenojamu.
Autoritārās valstīs, arī Krievijā, lēmumu pieņemšanā sabiedrībai labākajā gadījumā tiek ierādīta manipulējamu statistu loma – spilgts piemērs, manuprāt, bija referendums par labojumiem Krievijas Konstitūcijā. Tomēr situācija kaimiņvalstī pamazām saasinās, iespējams, sabiedrības uzskatiem šobrīd ir zināma nozīme tajā, cik ļoti Krievija var vai nevar vērsties pret kaimiņiem.
Tādēļ domāju, ka interesanta ir Krievijā septembrī veiktā Levadas centra aptauja par to, kuri ir Krievijas draugi un kuri – ienaidnieki.
Aptaujātajiem tika iedots valstu saraksts, atbildei varēja izvēlēties vairākas valstis.
Pirmais jautājums bija, kuras piecas valstis, viņuprāt, ir tuvākās Krievijas līdzgaitnieces un draugi? Pirmajā pieciniekā iekļuva Baltkrievija (58%; pagājušajā gadā tā domāja 62%), Ķīna (40%; pagājušajā gadā 42%), Kazahstāna (35%; pagājušajā gadā 38%), Armēnija (17%; pagājušajā gadā 22%) un Azerbaidžāna (13%; pagājušajā gadā 16%). Baltijas valstu draugu sarakstā nebija vispār, par spīti tam, ka valstu saraksts bija ļoti garš un tajā tika iekļautas pat tās valstis, kuras saņēma vien 2% aptaujāto balsu, kā, piemēram, Francija.
Savukārt to valstu sarakstā, kuras aptaujātie nosauca kā nedraudzīgas un naidīgas, Latvija, Lietuva un Polija ar 26% bija ceturtajā vietā. Attieksme pret Latviju un Lietuvu īpaši nav mainījusies kopš pagājušā gada (Latvijai bija 27%, bet Lietuvai tie paši 26%). Polija gan šogad tiek uzskatīta par lielāku ienaidnieku, jo pagājušajā gadā aptaujā saņēma vien 22% balsu.
Lielākais Krievijas ienaidnieks pēc iedzīvotāju domām ir ASV (60%; pagājušajā gadā 67%), Ukraina (35%; pagājušajā gadā 40%) un Lielbritānija (29%; pagājušajā gadā 38%). Jāpiebilst, ka daudz mazāks ienaidnieks pēc aptaujāto domām ir Igaunija ar 11% un Francija ar 3% balsu.
Vēl var piebilst, ka uz jautājumiem par Baltkrieviju, t.s. indikatori liecina – kopš pagājušā gada nedaudz palielinājies to skaits, kuri uzskata, ka Baltkrievija jāiekļauj Krievijas Federācijā (no 10 līdz 13).
Savukārt par Eiropas Savienību kopš pagājušā gada no 11 līdz 13 ir pieaudzis ļoti negatīvas attieksmes indekss. Tiesa gan, nedaudz palielinājies arī ļoti labas attieksmes indekss – no pieci līdz septiņi, bet labas attieksmes indekss ir samazinājies no 44 līdz 41. Tātad kopumā Eiropas Savienība Krievijas iedzīvotāju vidū nav ieguvusi lielāku popularitāti, un grūti spriest, vai stratēģiskais dialogs un attiecības ir tik vienkārši veidojamas.
Komentāri