Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Vēlreiz par patiesību un meliem

Sallija Benfelde
07:00
14.10.2020
3

Par melīgajām ziņām rakstīts un runāts tik daudz, ka, no vienas puses, cilvēki lāgā vairs netic nekam. No otras puses, daudzi ir neapmierināti un tic tikai tam, ko paši saka un domā.

Protams, “Covid-19” jau labu laiku ir jautājums, kas kļuvis arī par politiku, ko izmanto katrs, kuram nav slinkums izklaides vai kādu interešu dēļ. Nupat laikam arī lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa zina, ka ASV prezidents Donalds Tramps inficējies ar vīrusu, ka slimnīcā pavadījis vien dažas dienas un tagad esot mundrs un ņiprs. To, ka prezidents tika pie tādu zāļu kokteiļa, turklāt eksperimentāla, kurš būtu pieejams labi ja kādam ducim miljardieru, daudzi raibajā ziņu klāstā droši vien nepamanīja. Tāpat kā diez vai ir pamanījuši atspēkojumu ziņai, ka pie kara hospitāļa, kur atradās Tramps, sapulcējušies baikeri viņa atbalstam un lai sveiktu viņu, kad viņš devās izbraucienā pie slimnīcas. Bildes bija iespaidīgas, varēja padomāt, ka vīrišķīgākie un ievērojamākie tautas pārstāvji ieradušies atbalstīt savu prezidentu. Izrādās, bildes bija no pavisam citas vietas un laika. BBC 5. oktobrī publicēja rakstu par baumām un viltus ziņām saistībā ar vīrusu un Trampu. Video, kurā redzami baikeri, kuri it kā ieradušies, lai atbalstītu Trampu, nav filmēts ASV, bet gan Dienvidāfrikā, Pretorijā, 29. augustā. Klips, kurš Twitter vietnē tika koplietots vairāk nekā 25 000 reižu un skatīts vairāk nekā 1,3 miljonus reižu, piektdien tika augšupielādēts video koplietošanas platformā TikTok. Patiesību noskaidroja faktu pārbaudes vietne Lead Stories, pēc tam pārbaudīja un publicēja BBC.

Arī Latvija nav izņēmums stāstos par “Covid-19”. Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Pēteris Apinis ļoti bieži runā par šo vīrusu, uzstājas kanālā “TV Rīga 24” un ir viens no tiem, kurš līdzīgi kā Tramps apgalvo, ka vīruss nav nekas nopietns. Pār­baudot Apiņa izteikumus, Re: Balti­ca/Re:Check ir atklājusi krietnu kaudzīti tādu apgalvojumu. Piemēram, Apinis pauda, ka “šis vīruss ir nebūtiska tēma. Ar koronavīrusu palīdzību nomirs tikai imunitātes novājinājuma skar­tie, hroniski slimie un vecie smēķētāji. Mēs – pārējie– šķaudīsim un kleposim”. Izrādās, tā nav, ka slimo tikai gados veci cilvēki un tādi, kuriem jau ir hroniskas saslimšanas. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati rāda, ka slimo arī bērni. Līdz šim slimība konstatēta 74 bērniem līdz deviņu gadu vecumam un 120 bērniem līdz 19 gadu vecumam. ASV, kur slimības izplatība ir augstāka, no tās miruši 67 bērni līdz 14 gadu vecumam. Plašāk ar šo bijušā ārsta izteikumu atspēkojumu var iepazīties vai nu Re: Baltica mājaslapā vai portālā “TVnet”.

Ir jau grūti pieņemt, ka ir kaut kas tāds, pret kuru zināmā mērā vismaz pagaidām esam diezgan bezspēcīgi, tādēļ vieglāk ir noliegt vīrusa esamību. Statistikas dati rāda, ka no gripas tomēr pagājušajā tās sezonā miris mazāk cilvēku nekā no “Covid-19”. Latvijā šie skaitļi ir 23 (no gripas) un 40 (no” Covid-19”), lielāka starpība ir ASV datos – 22 000 no gripas un 211 000 no “Covid-19”. Jebkurā gadījumā ne panika, ne noliegums neko nevar atrisināt, tikai saprātīga un mierīga rīcība.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
13

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
14

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
12

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
10

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
12

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
36

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
8
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi