Nopļauts zāliens, kurā rūpīgi izlasīta katra nezālīte, bruģētas taciņas, ziedošas puķu dobes – tāds vasarā izskatās labi kopts pagalms. Tādi paši pilsētās, atpūtas vietās ir apstādījumi. Viss līdzens – tā ir sakoptība. Acis pieradušas, ka nevietā no zemes izlīdusi gārsa vai, kur nu vēl neiedomājamāk, uzziedējusi pienene liecina par nevīžīgu saimnieku.
Katrs pats kopjam savu pagalmu, pakļaujamies kāda noteiktiem sakoptības kritērijiem un darām, kā tiek uzskatīts par pareizu. Pagalmā zālīte jāpļauj teju katru nedēļu, ja ne – kā izskatīsies. Tā iegājies. Un arī citur tā dara. Tur, kur viss ir skaistāks, un gribas taču līdzināties.
Par to, ka ar pļaušanu aizraujamies, izskanējis jau vairākkārt. Tā ir vispirms jau naudas tērēšana. Un ne tikai – arī tik daudzkārt pieminētās dabas daudzveidības noplicināšana. Kādas gan izskatīsies ceļmalas, ja tās pirms Jāņiem neappļaus? Dažs jutīs aizvainojumu, uzskatīs, ka tā nedrīkst būt. Bet kā katrā tradīcijā zālāju un zālienu pļaušanā ir ne tikai tas, ko redzam ar acīm, bet arī tas, par ko sākam domāt vēlāk.
Biedrība “Zemnieku saeima” izplatījusi aicinājumu lauksaimniekiem, pašvaldībām un Valsts autoceļu uzturētājam ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā divreiz sezonā, lai saglabātu dabas daudzveidību un samazinātu pļaušanas izmaksas. Pļaut ieteicams pēc Jāņiem un septembrī. Vēlā pļaušana ļauj augiem noziedēt un pavairoties. Ceļmalas ir dzīvotne dabīgajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem.
Tā dīvaini sanāk – par putniem, kuru ligzdošana tiek traucēta, cērtot mežus, uztraucamies, bet par tiem, kam mājvieta ceļmalās, ne. Skaistas taču nopļautas ceļmalas! Varbūt dabas draugi nav aizdomājušies? Izrādās, ka ne tikai Skandināvijas valstīs, arī citviet Eiropā ceļmalas tiek saglabātas kā ziedošu dabīgo augu joslas, kas priecē autobraucējus.
Var jau iedomāties, kas notiks, kad pirmie atsauksies Zemnieku saeimas aicinājumam. Būs pārmetumi, ka neviens neko nedara, un beigu beigās, ka ceļmalas, ieaugušas zālē, ne pēc kā neizskatās. Kāds pilsētnieks, iebridis pļavā, reiz filozofēja, ka nekādi nesaprot tautasdziesmu: “Skaista pļava, kad nepļauta, Vēl skaistāka, kad nopļauta; Vēl skaistāka, kad sakasta, Kad samesta kaudzītē.” Viņš stāvēja zālē līdz ceļiem un priecājās – tik daudzas un dažādas smilgas un sīksīki ziediņi… Nopļaus, viss būs līdzens. Augs atāls, kāds zieds uzziedēs, ja saimnieks ļaus un atkal nenopļaus.
Vai sakoptas ceļmalas ir ziedošas ceļmalas? Varbūt vērts padomāt.
Komentāri