Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Seniori saka – galvenais, lai vakcīnas pietiek mediķiem

Iveta Rozentāle
15:07
08.01.2021
22

Pētījumu kompānijas “Kantar TNS” aptaujā, kurā piedalījušās personas vecumā no 18 līdz 60 gadiem, noskaidrojies, ka tikai nedaudz vairāk kā trešdaļa iedzīvotāju – 34% no aptaujātajiem – piekristu vakcinēties pret kovidu, bet 49% norādījuši, ka nevakcinētos.

Ar interneta starpniecību aptaujā piedalījušies vairāk nekā 800 iedzīvotāju. Tātad nākas atzīt, ka jaunākā un vidējā paaudze pret vakcinēšanos noskaņota skeptiski. Ko domā seniori, tā vecuma cilvēki, kuri, kā liecina statistika, visvairāk pakļauti saslimšanas riskam un smagai “Covid-19” slimības gaitai? Lai noskaidrotu mūspuses vecākā gadagājuma iedzīvotāju domas, “Druva” uzrunāja vairāku senioru biedrību vadītājus.

Protams, vakcinācija ir katras personas brīvprātīga izvēlē. Arī pensionāru biedrību dalībnieku vidū šo tematu vien reizēm pārspriež biedru savstarpējās sarunās, tā starp citu, garāmejot. Tomēr Cēsu pensionāru biedrība un Nītaures senioru biedrība plānojušas tuvākajā laikā aptaujāt biedrus, uzzināt viņu viedokli šajā jautājumā.

Biedrības “Cēsu pensionāri” valdes priekšsēdētāja Vanda Gasiņa atzīst, ka par vakcinēšanos īpaši nav runāts, bet jūtams, ka par šo jautājumu ir atšķirīgas domas: “Katrs domā citādi, jo arī pa televizoru dzirdama pretrunīga informācija – viens saka tā, bet otrs tā. Jūtams, ka ļaudis ir nemierīgi. Ir cilvēki, kas baidās, tāpēc negrib, savukārt citi tieši gaida brīdi, kad varēs vakcinēties. Vēl jau gan nav skaidri zināms, kad tas būs, jo pat valdība nav pieņēmusi skaidru lēmumu. Saprotams, ka vēl kādam laikam jāpaiet, līdz varēs vakcinēties arī seniori. Cilvēki dzīvo šai dienai, tagad daudzi ir mājās, daļa nemaz no mājas ārā neiziet – klausās informāciju par radio un TV. Daudz kas šķiet neizprotams, un neziņa uztrauc. Tie, kas dzīvo ar bērniem kopā, tiem vismaz šo spriedzi bērni var palīdzēt mazināt.”

Nītaures senioru biedrības “Labākie gadi” vadītāja Maira Prikule arī piekrīt, ka par šo tematu vēl īpaši nav runāts, bet plānots piezvanīt biedriem, apjautāties, kā iesācies jaunais gads, vai nevajag kādu palīdzību, un tad arī aprunāties par vakcinācijas tēmu: “Līdz šim nav justa noliedzoša attieksme, bet nav arī tā, ka seniori ar putām uz lūpām gribētu būt pirmajās rindās, apejot mediķus un citus, kuriem šobrīd vakcīna primāri ir nepieciešama. Katrs dzīvo savā aliņā, cenšas ievērot visas prasības, lai neko nesaķertu, neriskējot ar sevi un citiem.”

Arī Amatas novada pensionāru biedrības “Dzīvesprieks” vadītāja Aleksandra Freivalde teic: “Šobrīd galvenais, lai vakcīnas pietiek visiem mediķiem, tiem, kas ir frontes pirmajās līnijās. Pašreiz lūdzam Dievu, lai mediķiem ir veselība, lai viņi spēj uzņemt slimnīcās visus, kuriem ir nepieciešama palīdzība, lai paši ātrāk ir ierindā, lai pie tā gultas­vietu skaita, kas tiek nodrošināts, ir arī nepieciešamais mediķu skaits. Kad atļaus pulcēties, tad arī mēs par šo tematu runāsim, bet turpinām strādāt, domāt par nākotni, iecerēm un plāniem ar cerību, ka varēsim tos īstenot.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
10
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi