Pasaule ik brīdi tiek pārpludināta ar aizvien jaunu informāciju.
Var uzzināt, pat redzēt, kā kūst ledāji, ko atklāj kosmosā vai kā brīvdienas pavadījuši sabiedrībā pazīstami cilvēki. Var uzzināt, kam uzsmaidījusi veiksme, kurš nesaprot, kā tikt galā ar problēmām. Ja interesē, sociālie mediji ļaus to uzzināt. Taču, kā to pierāda arī dažādi pētījumi, daudz vairāk par to, kas notiek kaut kur pasaulē, citā pilsētā un valstī, cilvēkus interesē tas, kas notiek blakus. Paša pilsētā vai pagastā. Tas ikdienā ir svarīgāks. Ja kaimiņam viss kārtībā, arī pats vari justies labi un droši.
Par koronavīrusa izplatību ik dienu vēsta ziņās radio, televīzijā, presē. Gribam vai ne, tas biedē. Var lasīt, kā uzsver gudri cilvēki, analizēt, neuzticēties kuram katram. Un vienalga apmaldīties, jo katrs vēstījums, ko pauž kaimiņš vai kolēģis, parasti sākas: “Man teica cilvēks, kurš to zina.”
Ik dienu Sabiedrības profilakses un kontroles centrs publicē datus, cik kurā pilsētā un novadā ir “Covid-19”slimnieku. Ja parādās vairāki desmiti, saprotams, ir satraukums, ka slimības izplatība var skart mani, vai neesmu bijis saistīts ar iestādi, kurā bijušas kontaktpersonas vai saslimušie. Zināms, vīruss izplatās vietās, kur koncentrējas cilvēki, pēdējā laikā aizvien vairāk sociālās aprūpes centros, joprojām slimības izplatības dēļ nākas ierobežot kādas pirmsskolas izglītības iestādes darbu. Skolu darbs notiek attālināti, klātienē audzēkņi mācās vien speciālajās skolās, tādēļ pašsaprotami, ka arī tajās ik pa laikam nākas sastapties ar “Covid-19” līdzāspastāvēšanu.
Bērnudārzi un skolas lielākoties ir pašvaldību iestādes, bet, kā to darbību Cēsu novadā ietekmē “Covid-19”, nevar uzzināt. Tāpat saistībā ar Cēsu Centrālo bibliotēku, kas bija slēgta laikā, kad jau drīkstēja strādāt, parādījās vien paziņojums, ka grāmatu izsniegšana nenotiek. Kāpēc? Un varēja ļauties izdomai. Protams, uzreiz doma – kāds saslimis, bet es pirms pāris dienām mainīju grāmatas, vai man jāgaida ziņa, ka esmu kontaktpersona? Paziņojumā, ka bibliotēka slēgta, pietiktu ar pāris vārdu skaidrojumu, kāpēc tas darīts, un ne viens vien prāts būtu mierīgāks.
Cēsu pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots uzsver: “Izpaust informāciju par slimību un tās gaitu ir Slimību profilakses un kontroles centra ziņā. Pašvaldība šo institūciju informāciju neizplata.” Priekuļu pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa atgādina, ka pašvaldība ikdienā strādā, ievērojot valstī pieņemtos noteikumus un norādījumus. “Par saslimšanām, ja ir kāds gadījums skolā vai bērnudārzā, tiek runāts ar iestādēm un iesaistītajām personām,” skaidro M.Ozoliņa.
K.Pots vērš uzmanību, ka katru dienu situācija mainās. “Darbu pašvaldībā organizē tā, lai tas netiktu traucēts situācijā, ja kāds darbinieks ir vai nu kontaktpersona, vai inficējies. Bērnudārzu vadība informē vecākus, domi, ja grupa vai klase ir karantīnā, kā arī iesaistītās personas. Ja publiski pateiksim, ka kāda grupa vai klase ir karantīnā, arī tad izplatīsies baumas,” saka K.Pots. Taču bibliotēka ir slēgta. Pakalpojums netiek nodrošināts. Kāds iemesls? Pilsētā runā, ka esot karantīna.
M. Ozoliņa vērtē, ka tas, cik detalizēti jāinformē sabiedrība, ir diskutabls jautājums. “Vai jāraksta sociālajos medijos? Reaģējam uz katru situāciju, vērtējam, cik publiski par to runāt. Ja pāris personas inficējušās, par to necelsim ažiotāžu. Zinām, kā cilvēkiem patīk kaut ko pielikt klāt, un baumas izplatās, tā radot vēl lielāku satraukumu. Ja ir lokālie uzliesmojumi, kā pavasarī bija Mārsnēnos, runājam publiski un informējam sabiedrību,” viedokli pauž M.Ozoliņa.
Pēdējos gados, tiklīdz kāds jautājums saistīts ar informāciju, tam pretī tiek likts Fizisko personu datu apstrādes likums. Saprotams, ka neviena iestāde nesniegs informāciju, kurš saslimis. Mediji arī to nejautā. Turklāt tas arī nav būtiski. Taču cilvēkiem ir tiesības zināt, kas notiek vietā, kur viņi dzīvo, saņemt oficiālu informāciju. Taču atkal iebildums– ja no šīs informācijas kāds izlobīs, lūk, klasē, kur mācās viņa atvase, ir saslimšana, to tagad visi zina, tas jau būs personas datu aizsardzības pārkāpums.
Protams, katrā pašvaldībā sava pieredze. Kaimiņos, Smiltenes novadā, pašvaldības mājaslapā regulāri tiek publicēta informācija par to, kurā iestādē cik saslimušo, kas atrodas karantīnā. Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Beitika skaidro: “Pilsēta un novads nav liels, iedzīvotāji cits citu lielākoties pazīst. Uzskatām, ka labāk, lai iedzīvotāji saņem korektu, pareizu informāciju, nevis izplatās baumas un negācijas. Cilvēki redz un analizē statistiku, vai novadā ir kāds saslimšanas perēklis, viņi vēlas zināt.” Informācijā mājaslapā tiek pateikts, vai saslimis mācību iestādes darbinieks vai audzēknis, vai viņa tuvinieks, kam jāatrodas karantīnā. “Informējam, lai nav maldinošas informācijas. Vecāki ir pateicīgi, ka laikus tiek sniegta šāda informācija, tā arī viņi ir pasargāti no baumām un aprunāšanas,” pašvaldības praksi skaidro L.Beitika un uzsver, ka šajā laikā ikvienam ir svarīgi zināt, kāda ir vīrusa izplatība tuvējā apkārtnē.
Nav par lieku atgādināt, ka, ievērojot noteiktās drošības prasības, katrs pats sevi pasargās vislabāk. Fiziski noteikti, bet, ja prātu maisa neizpratne, neziņa, kas notiek blakus, tas dzīvi sarežģī. Vietējā vara ir vistuvāk cilvēkiem. Daudzos novados to iestādes ir lielākie darba devēji un pakalpojumu sniedzēji. Arī tā ir liela atbildība. Tāpat kā lemt, ko teikt vai neteikt sabiedrībai.
Dzīvojam starp robežām. Katra personīgajām un sabiedrības. Riski privātuma dēļ, un riski sabiedrībai zināt savas drošības dēļ. Kur robežstabus savos plānos iezīmē pašvaldības?
Komentāri