Par izvēli un principiem

Neapmierinātība ar valdības darbu palielinās, tam ir gan objektīvi, gan arī gluži subjektīvi iemesli. Tas nozīmē, ka 14. Saeimas vēlēšanās nākamajā gadā pašlaik pie varas esošās partijas var nonākt zaudētāju sarakstā.

Acīmredzot lielas iespējas atgriezties pie varas grožiem būs arī Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS). Lielais jautājums – vai pirmās instances tiesas spriedums Aivara Lemberga lietā var ietekmēt un ietekmēs ZZS reitingus?

Kā zināms, pēc 12 gadus ilgušas tiesāšanās pirmās instance tiesa 22. februārī pasludināja saīsināto spriedumu Aivara Lem­berga tiesas prāvā. Viņš tika atzīts par vainīgu kukuļņemšanā, naudas atmazgāšanā, neatļautā dalībā mantiskā darījumā, dokumentu viltošanā, kā arī savu īpašumu slēpšanā.

Rīgas apgabaltiesa Lembergam piesprieda piecus gadus cietumā, 20 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju. Konfiscējamās mantas apjoms tiek lēsts aptuveni 350 miljonu eiro vērtībā. Lember­gu apcietināja uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas. Lēmums par Lemberga apcietināšanu tiesas zālē pieņemts, jo pastāv risks sprieduma nepildīšanai. Pārsūdzēt spriedumu varēs desmit dienu laikā pēc tam, kad tiks saņemts pilnais tiesas spriedums. Līdz tam Aivars Lembergs, kaut arī apcietinājumā, nav notiesāts.

Gan Lemberga vadītā partija “Ventspilij un Latvijai”, gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurā ir arī minētā Lemberga partija, jau nākušas klajā ar skaļiem paziņojumiem, ka Lembergs nav vainīgs, ka tā ir politiska izrēķināšanās un tmlīdzīgi. Neatpaliek arī Ventspils domes vairākums – no “Ventspilij un Latvijai” saraksta ievēlētie deputāti auzrakstījuši vēstuli, kurā apgalvo, ka Lem­bergs ir nevainojams deputāts un pilsētas mērs, un aicina savu vadoni atbrīvot. Deputātus acīmredzot nemulsina tas, ka faktiski Lemberga vadībā nekas nedrīkstēja notikt, jo viņš oficiāli ir atstādināts no domes priekšsēdētāja amata. Tajā pašā laikā sākta arī parakstu vākšana domes uzņēmumos un no iedzīvotājiem veikalos un ielās. Ir skaidrs, ka domes uzņēmumos strādājošie riskē zaudēt darbu, ja vēstuli neparakstīs. Sa­vukārt uzņēmēji, kuriem Venstpilī ir savs bizness, vajadzības gadījumā arī līdz šim vienmēr aizstāvējuši Lembergu un bijuši ar mieru parakstīt jebkādas petīcijas. Par to pēc tiesas sprieduma paziņošanas publiski uzdrošinājušies runāt vairāki ventspilnieki. Pēc viņu stāstītā, neviens Venstpilī nav varējis nodarboties ar biznesu, nav varējis notikt absolūti nekas – ne valsts, ne privātā līmenī, ja tas nav ticis saskaņots ar Lembergu un nav ticis darīts tieši tas un tieši tā, kā viņš vēlējies.

Protams, daļa venspilnieku joprojām uzskata, ka arī Latvijai vajadzētu tādu premjeru vai prezidentu kā Lembergs, jo viņš prot šeptēties un, kaut arī zog, tomēr mazliet arī dalās ar citiem, sakopj pilsētu. To, ka pilsētā ieguldīta ne jau Lemberga personīgā nauda, bet ļoti daudz Eiropas fondu līdzekļu, no kuriem liela daļa acīmredzot ir aizplūdusi savējo kabatās, pilsētnieki laikam nepamana vai nesaprot tāpat kā to, ka Lembergs ir piespiedis daļu uzņēmumu akciju atdot viņam. Īsi sakot, Ventspilī visus šos gadus valdījusi absolūta diktatūra, un jebkuram, kurš uzdrošinājies kaut vārdiņu bilst, dzīve pilsētā kļuva gandrīz neiespējama.

Tomēr tā ir tikai medaļas viena puse. Pēc pirmās instances sprieduma publiski tiek atgādināts, ka Ģenerālprokuratūrā pret Aivaru Lembergu un Co turpinās izmeklēšana citā lietā. Jau iepriekš izmeklēšanā prokuratūra ieguvusi materiālu, ko masu mediji bija nodēvējuši par Ventspils stipendiātu sarakstu. Tas, iespējams, liecināja par nelikumīgiem maksājumiem politiskām partijām un atsevišķiem politiķiem vēlamo lēmumu pieņemšanai laikā no 2002. līdz 2006.gadam. Par to, ka, iespējams, Lembergs gadiem ilgi maksājis politiķiem un partijām, lai Saeimā tiktu pieņemti viņam vajadzīgi lēmumi un pirmdienās partiju pārstāvji vai nu mēdza braukt uz Venstpili, vai ar Lem­bergu tikās Rīgā, lai atskaitītos par padarīto un saņemtu naudu, daudzi, arī žurnālisti, nojauta. Jāatzīst, ka arī es, deviņdesmitajos gados kā žurnāliste strādājot Saeimā, esmu uzklausījusi vairāku politiķu stāstus par to, ka Lembergs viņiem piedāvājis katru mēnesi saņemt zināmu summu dolāros, lai vajadzības gadījumā balsošana notiktu tā, kā tas vajadzīgs Ventspils mēram. Līdzīgas sarunas savulaik uzklausīja arī daži citi žurnālisti, bet bija skaidrs, ka ar šo informāciju neko nevaram iesākt, jo politiķi, kuri izkratīja sirdi, uzreiz brīdināja, ka tiesā to neapstiprinās.

Pēc pirmās tiesas instances sprieduma klajā nākušie fakti liek izdarīt šokējošus secinājumus. Man ir iespaids, ka deviņdesmitajos gados faktiski bez Lemberga ziņas Latvijā nevarēja tikt pieņemts neviens nopietns lēmums. Un Latvijas Radio raidījums “Atvērtie faili” nepāprotami stāsta, ka Lembergs ir bijis pret Latvijas iestāšanos Eiropas Sa­vienībā un NATO, un tas nedaudz ir atskurbinājis vairāku no naudas noreibušo politiķu galvas, un Lat­vija tomēr iestājās gan ES, gan NATO. Izrādās arī, ka gadiem klīdušās baumas par to, ka četri cilvēki, kuri nesadarbojās ar Lem­bergu, ir bijuši gatavi liecināt tiesā un nejauši gājuši bojā, ir patiesība, tagad šo cilvēku uzvārdi ir nosaukti arī publiski. Vai viņu bojāeja ir bijusi nejaušība, grūti spriest.

Lemberga ietekme ir mazinājusies pēdējos gados, spriedums to vēl samazina, bet tas nenozīmē, ka viņš savu varu ir zaudējis pilnībā. Partiju un Ventspils domes deputātu glaimi Lembergam un pūliņi viņu aizstāvēt un “nomazgāt baltu” tikai liecina par lielo atkarību un bailēm. Ļoti iespējams, ka Lembergam vēl azotē ir citas burtnīciņas un prātā ir darījumu shēmas, kuru atklāšana varētu novest uz apsūdzēto sola arī viņa pielūdzējus, ja tie neklausīs.

Tā nu reiz ir viena no demo­krātijas “blaknēm” – kamēr Lem­bergs nav notiesāts pēdējā instancē bez iespējām spriedumu pārsūdzēt, viņam nav sodāmības un viņš var kandidēt pašvaldību vēlēšanās un var tikt ievēlēts, pat ja atradīsies apcietinājumā. Un viņu atbalstošās partijas jau paudušas, ka viņš būs pirmais sarakstā un būs arī Ventspils mēra amata kandidāts. Atliks vien gaidīt, kā balsos vēlētāji.