Eiropieši – savējie un svešie

Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs paziņojis, ka Krievijas un Eiropas Savienības (ES) attiecības ir iznīcinātas un ka vainojama ES, bet Krievija labprāt draudzētos.

Gan esot dažas valstis, ar kurām attiecības ir saglabājušās. Diezgan droši, ka viena no tādām valstīm, piemēram, ir Ungārija, kuras premjers Viktors Orbāns Krievijas prezidentu Putinu uzskata bezmaz par savu draugu. Arī par Vāciju diez vai Lavrovs apgalvos, ka starp valstīm attiecības pārrautas, jo Vācija joprojām ir pamanījusies finanšu intereses vērtēt vispirms, un gan jau uzbūvēto gāzes vadu “NordStream” un nu jau gandrīz pabeigto “Nord­Stream-2” Krievija uzskata par savas politikas dabisku iemiesojumu, par spīti tam, ka ne viena vien Eiropas valsts, tai skaitā arī Baltijas valstis, pret to iebilst.

Ar vārdu sakot, ja ne gluži ienaidnieks, tad arī draugs Eiropa Krievijai nav. Ko nozīmē – vai varbūt arī nenozīmē neko – Lavrova apgalvojumi, ka faktiski Krievijai vairs nav attiecību ar ES, rādīs laiks.

Bet ko par Eiropu saka paši Krievijas iedzīvotāji? Vai viņi sevi un savu valsti uzskata par Eiropas daļu? Vai, viņuprāt, eiropieši domā par Krieviju labu vai sliktu, ja vispār par to domā?

Levadas centra mājalapā 18. martā publicēts raksts “Krievija un Eiropa”, kurā apskatīti socioloģisko aptauju rezultāti par minētajiem jautājumiem. Īsais kopsavilkums nav iepriecinošs – kopš 2008. gada to Krievijas iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka Krievija ir Eiropas valsts, samazinājies divreiz. Proti, 2008. gadā Krieviju par Eiropas valsti uzskatīja 52 procenti iedzīvotāju, 2019. gadā – 37 procenti, bet šogad februārī tā uzskata vairs tikai 29 procenti. Krieviju par Eiropas valsti vairāk uzskata gados vecāki cilvēki – starp tiem, kuri ir vecāki par 55 gadiem, tādu ir 33 procenti. Ar jauniešiem ir tieši otrādi: 71 procents jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem neuzskata Krieviju par Eiropas valsti. Pirmajā brīdī tas var izskatīties absurdi un neticami, ja aizmirst, ka runa nav par ģeogrāfiju, bet gan par ideoloģiju, režīmu, dzīves stilu un vērtībām. Jaunajai paaudzei acīmredzot vajāšana un izrēķināšanās ar tiem, kuri pieprasa demokrātiju, tiesiskumu un galu galā elementāru godīgumu, nesaistās ar Eiropu un tās principiem. Līdz ar to nav pārsteidzoši, ka laika gaitā aizvien mazāk Krievijas iedzīvotāju sevi uzskata par eiropiešiem. 2008. gadā tādu bija 35, bet šogad februārī jau 27 procenti. Minētajā jauniešu vecuma grupā sevi par eiropieti uzskata vien 23 procentu aptaujāto, bet starp tiem, kuri vecāki par 55 gadiem, tā domā 31 procents.

Kā vienmēr aptaujās ir interesanti ne tikai uzzināt, ko cilvēki domā par sevi un citiem, bet vēl interesantāk un arī noderīgāk ir uzzināt, kādas domas aptaujātajiem ir par to, ko citi domā par viņiem.

Aptaujā tika vaicāts: ko, jūsu­prāt, Rietumos domā par Krievi­ju? No minētās jauniešu grupās 16 procenti domā, ka Rietumi par Krieviju domā ar cieņu; 15 procenti – ar līdzjūtību; 16% ar trauksmi, bet 14 procentu – ar nicinājumu. Deviņi procenti aptaujāto šīs grupas jauniešu uzskata, ka Rietumi baidās no Krievijas. Vis­vairāk to, kuri uzskata, ka Rietumi baidās – 21 procents –, ir to grupā, kas vecāki par 55 gadiem, bet – ar līdzjūtību uz Krieviju raugās – vien seši procenti iedzīvotāju.

Vēl var piebilst, ka neatkarīgi no vecuma visās vecuma grupās (aptaujātie, apstrādājot aptauju rezultātus, tika sadalīti četrās vecuma grupās) aptuveni no 28 līdz 32 procentiem aptaujāto uzskata, ka Krievijā no Rietumiem baidās. Jāpiebilst, ka pēdējā aptauja tika veikta šogad, 21. februārī.

Vienmēr ir noderīgi zināt, kāds ir kaimiņš un ko viņš domā. Aptauja, manuprāt, liecina, ka kaimiņvalsts sabiedrības dzīlēs ir sākušās, teiksim tā, zināmas pārmaiņas, bet vai tās dos jebkādu būtisku rezultātu tuvāko gadu laikā, grūti paredzēt. Sabiedrībai, ko vada un valda ar ieročiem, specvienībām un likumiem, kas katr­reiz tiek izlasīti pēc vajadzības, pārmaiņām var pietrūkt spēka.