Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Sēņu trakumi

Iveta Rozentāle
09:40
27.10.2020
21

Šis gads man izvērsies par atklājumu laiku sēņu pasaulē. Tas sākās pavasarī ar lielo sērpiepju bumu, kas vairāk nekā citus gadus bija saaugušas uz kokiem, priecējot pat parkos un dārzos un ļaujot cilvēkiem uzzināt, ka tās ir ne tikai skaistas, bet arī liekamas uz kārā zoba. Man tās bija pilnīgi neiepazītas, es gadiem pilnīgi mierīgi dzīvoju bērnībā iepazītajā sēņu pasaulē, priecājoties par beciņām, bērzlapēm, vilnīšiem, gailenēm un alksnenēm, kā arī skaistajām, bet mežā atstājamajām mušmirēm. Tomēr šogad radās interese sēņu pasaules apvāršņus paplašināt, tāpēc piereģistrējos vairākās sociālo tīklu domubiedru grupās. Vienā no tām uzzināju, ka, izrādās, ir daudz ēdamu sēņu, uz kurām pat virsū neskatījos, bet citā atklāju, cik daudz ir neparasta izskata sēņu un cik daudz neparastu nosaukumu.

Arī šobrīd sociālie tīkli ļauj redzēt, ka, lai gan daudzi sēņošanas sezonu ir noslēguši, lielākie entuziasti vēl aktīvi dodas mežā un nes mājās pilnus grozus ar gailenēm, cūcenēm un ir priecīgi arī par vēršmēlenēm – vēl vienu sēni, kas man ir pilnīgs jaunums. Un, kamēr vieni salasīto un burciņās salikto jau steidz notiesāt, tikmēr citi sēņu mīļotāji daudz labprātāk par sēņošanu nododas retu sēņu atrašanai un ar redzēto dalās fotogrāfijās. Daži izmēģina dzijas un koku krāsošanu ar sēnēm, atklājot pie mums esošo sēņu pasaules daudzveidību, kas turklāt ir piedzīvojama ikvienā gadalaikā, ne tikai rudenī.

Iegrimstot sēņu pasaulē, atklāju, ka it kā parasto sēņu ir ļoti daudz, tā pie mums atrodama ir parastā celmene, parastais vilnītis, parastā žultsbeka, parastā pienaine, tāpat pavisam parastie zemestauki, parastā vistene un koši oranžā parastā skropstaine, kas manā skatījumā it nemaz nav parasta. Savukārt man zināmajām ierastajām sēnēm ir arī visnotaļ neparastas vārda māsas un brāļi. Nemaz nezināju, ka ir tādi bumbieru pūpēži, kuri mēdz augt ne tikai uz zemes, bet arī uzrāpties uz koksnes, ir arī ežu pūpēdis un iesārtais jumjupūpēdis. Arī feinajām gailenītēm ir vārda māsas – sekstainās gailenes, beciņu vidū ir arī pārslainā beka un grubuļainā samtbeka, kā arī tai pašai pavasarī slavu guvušajai sēra piepei ir daudz citu vārda māsu, tai skaitā tauriņpiepe. Tāpat kā šai, arī daudzām citām ir doti tādi vārdi, kas labi ilustrē izskatu – ir ziepju pūkaine, lapkoku svečtursēne, čūskmēlīšu milnene, austeru sān­ause, vēdekļa sārtaine, krokainā kazbārde. Sēņu daudzveidība ir tik liela, ka cilvēki, lai tās raksturotu, izmanto visdažādākos salīdzinājumus, piemēram, kā flamenko dejotājas brunči, kā kokteiļglāzes, kā lillā zieds, bet daudziem šogad atklājušās skaistulītes – zeltainās aleirijas. Tās kāda no sociālo tīklu ieraksta autorēm raksturojusi: “No tāluma likās, ka mežstrādnieki oranžu krāsu uz ceļa izšķaidījuši. Jā, tik apbrīnojama ir dabas pasaule, to katrs varam iepazīt, cik vien plaši vēlamies.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi