Tā zīmīgi sanāk. 13.janvārī, kas vēsturē zināms kā 1905.gada vēstures notikumu sākums un saistās ar 2009.gada mītiņu par Saeimas atlaišanu un Vecrīgas grautiņiem, Satversmes tiesa sāks izskatīt lietu par to, vai tagadējās Saeimas pieņemtie lēmumi par administratīvi teritoriālo reformu atbilst Latvijas Republikas Satversmei, Eiropas vietējo pašvaldību hartai. Līdz šim Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu apstrīdējusi 21 novada dome. Šobrīd Satversmes tiesā ir ierosinātas 19 lietas un pieņemti divi lēmumi par atteikšanos ierosināt lietu. Pirmajā sēdē tiks vētīts, vai Skultes pagastam, kas gadu desmitiem saistījies ar Limbažiem, jābūt Saulkrastu novadā, un pēc Ikšķiles novada domes pieteikuma – par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam. Pēc tam seko citu novadu robežu grozīšanas jautājumi.
Kņada un neapmierinātība, kas izskanēja pēc likuma pieņemšanas, jau krietnu laiku pieklususi. Likums ir likums, tas jāpilda. Un tagad ir daudz svarīgākas problēmas, kuru priekšā runas par to, kurš novads ar kuru grib vai negrib iet kopā, nobāl. Taču ogles ugunskurā nav nodzisušas, tās aizvien gruzd. Visuzskatāmāk tās saskatāmas kā vienaldzība vai retorisks jautājums – kāds no novadu apvienošanas labums.
Septiņi mūspuses novadi būs kopā. Vecākā gadagājuma cilvēki nopūšas – gluži kā kādreiz viss rajons būs kopā. Tas viņiem dod pārliecību, ka būs labi. Tikai tā, kā bija kādreiz, nebūs nekad. Ir pavisam cita situācija. Tomēr, manuprāt, jo vara tālāk, jo tai mazāka rūpe par to, kas nav degungalā.
Kā būs, tā dzīvosim. Tikai katrs pats lems, kā būtu labāk. Jo tas ir vēlētāja ziņā. Jau dzirdams, kā partijas uzrunā sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, kā dažs pats piedāvājas, lai paņem sarakstā, vēl cits kļūst par kādas partijas biedru, jo vēlēšanu listē apsolīta augsta vieta. Politika, kā redzams, ievelk, tajā patīk būt.
Jau tagad dzirdams, ka viena partija baidās no otras, bet trešās biedri savākuši informāciju par ceturto. Vēlētājs ir labticīgs, bieži vien vientiesīgs, bet muļķis viņš nav. Lai gan, paskatoties dažu gadu vēsturē… Ar saldu mēlīti, pārliecību un sliktā stāstīšanu var ne tikai velnu no elles izvilināt. Fakti nav svarīgi, būtiski, kā norunā to, ko gribi iestāstīt par otru.
Pašvaldību vēlēšanas, kurās startēs tikai partijas, būs pārbaudījums. Katra partija cenšas pierunāt cilvēkus, kurus pazīst no Straupes līdz Jaunpiebalgai un no Zaubes līdz Mārsnēniem. “Par ko man vēlēt, ja nevienu nepazīstu?” izskan jau tagad.
Vai partijām vai, pareizāk sakot, to nodaļu biedriem, kuri startēs vēlēšanās, ir skaidri mērķi labklājīgam novadam? Jautājumu daudz. Pagaidām atbildēs – tikai pārdomas. Tiem novadiem, kuri tiesājas par savām robežām, ir mērķis. No tāluma neizprotams. Bet vai tāpēc var teikt, ka tas nekam neder?
Komentāri