Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

112 – numurs ārkārtas palīdzības izsaukšanai, nevis uzziņām

Anna Kola
12:58
12.02.2022
52

Katru gadu 11.februārī visā Eiropas Savienībā atzīmē vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 dienu.

Datums nav izvēlēts nejauši, proti, vienpadsmit un divi. Zvanot uz šo tālruni, iespējams izsaukt nepieciešamo palīdzības dienestu. Zvanu apstrādi un pār­adresēšanu tālāk citiem dienestiem veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Latvijā vienotais ārkārtas palīdzības izsaukumu numurs ieviests no 1997.gada, bet Eiropas vienotais ārkārtas palīdzības izsaukumu numurs 112 darbojas kopš 1991.gada. To izveidoja, lai palielinātu ceļotāju drošību un nepieciešamības gadījumā cilvēkiem būtu vienkāršāk izsaukt vajadzīgo dienestu. Arī Latvijā līdz 1997.gadam bija jāatceras katra dienesta atsevišķais izsaukuma numurs, lai saņemtu palīdzību, turklāt, piemēram, ceļotājiem no ārzemēm tas radījis īpašus sarežģījumus, jo ārkārtas situācijā nav bijis iespējams ātri saprast, kam zvanīt.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Operatīvās vadības pārvaldes Zvanu apstrādes un resursu vadības nodaļas priekšnieks Hermanis Plisko telefonsarunā stāsta, ka 112 ir numurs ārkārtas palīdzības izsaukšanai, nevis uzziņām. Viņš to uzsver atkārtoti, jo nereti cilvēki uz numuru zvana pat gadījumos, kad, piemēram, notikusi kanalizācijas problēma vai pazudusi elektrība. H.Plisko atgādina, ka tādās situ­ācijās ir jāzvana uz uzziņu telefona numuru 1188, kas tad tālāk informēs par dienestu, kurā vērsties. Uz jautājumu, ko tad īsti nozīmē ārkārtas situācija, H.Plisko atbild: “Ja ir apdraudējums vispārējai drošībai, kārtībai, piemēram, ugunsgrēks, sprādziens, ja tiek traucēta sabiedriskā kārtība, ja, piemēram, dzirdat, ka aiz sienas trokšņo, notiek konflikts, kādas huligāniskas darbības, pieredzat nelikumīgu rīcību vai satiksmes pārkāpumus (cilvēks alkohola reibumā uz ceļa), vai apdraudējums cilvēka veselībai – kāds nokritis uz ceļa. Tādos gadījumos noteikti jāzvana uz 112. Cilvēki ļoti jauc ārkārtas palīdzības numuru un uzziņu tālruni.”

Šogad, atzīmējot 112 dienu, VUGD papildus skaidro, kādās situācijās ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, bet kādos gadījumos ir jāvēršas pēc palīdzības pie citu pakalpojumu sniedzējiem. VUGD apkopotā statistika liecina, ka vairāk nekā puse jeb 52% no pērn saņemtajiem zvaniem bija saistīti ar sadzīves problēmām, kuru risināšanu veic komunālie dienesti, namu apsaimniekotāji vai komersanti, nevis operatīvie dienesti.

Vienotais ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs 112 pieņem ziņojumus par vispārējo drošību un kārtību, sabiedrisko kārtību un citiem likumpārkāpumiem, apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai. Zvanu centra dispečeri nepieciešamības gadījumā uz notikumu izsūta VUGD resursus vai veic ziņojuma pāradresāciju Valsts policijai vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Savukārt tādos gadījumos, kad, piemēram, bojāta durvju slēdzene, notikusi ūdensvada vai kanalizācijas avārija, ja mājās ir iemitinājušies insekti vai grauzēji, vai arī automobilis iestidzis dubļos, pēc palīdzības ir jāvēršas, zvanot uz citiem tālruņu numuriem, un jāvaicā pēc komunālo dienestu, namu apsaimniekotāju, deratizācijas pakalpojumu sniedzēju, uzziņu dienestu palīdzības. Runājot par bērnu izglītošanu ārkārtas situācijās, H.Plisko stāsta, ka ar skolām sadarbība ir ļoti laba un bieži esot pat tā, ka bērni daudz vairāk zina par rīcību ārkārtas situācijā nekā pieaugušie, tādēļ informācijas sniegšana skolas vecuma bērniem bieži vainagojas ar to, ka bērni šīs zināšanas aiznes mājās un dalās ar tuviniekiem.

Hermanis Plisko sarunas nobeigumā atgādina: “Vienmēr jārūpējas pašam par sevi, jāizvērtē apdraudējums, jo mēs vienmēr varam iespējami vairāk no tā izvairīties, ja par to iepriekš padomājam.” Viņš stāsta, ka arī mūsu sarunas dienā bijusi liela nelaime- noslīkuši divi zemledus makšķernieki. “Vai šādā laikā ir jāiet uz ledus? Padomājam par to!” viņš uzsver. “Tāpat, protams, jāatceras, ka vienmēr tomēr drošāk ir piezvanīt uz 112, pat ja cilvēks nav līdz galam pārliecināts par situācijas nopietnību, dispečers to izvērtēs un ieteiks, kā rīkoties. Labāk būt drošam, nekā vēlāk nožēlot, ka nebija darīts viss iespējamais.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi