Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Pašārstēšanās ar mazajiem mērķiem

Līga Salnite
18:30
09.04.2021
12

Pirmssvētku nedēļā – jauši vai nejauši – manā acu priekšā “izlēca” virtuāla afiša ar aicinājumu klausīties dažādu nozaru ārstu diskusiju ar visai pretenciozu nosaukumu “Kā nesajukt prātā?”. Pacientu biedrības “ParSirdi.lv” organizētais tiešsaistes sarunu vakars ieintriģēja ne tikai ar nosaukumu vien, bet arī ar košo dalībnieku sastāvu. Divi profesori – kardiologs un endokrinoloģe -, psihoterapeits, pacientu biedrības pārstāve un tikpat iedvesmojoši divi Jaunā Rīgas teātra aktieri.

Kā jau pasākuma ievadā uzsvēra diskusijas organizatori, sarunas mērķis nebija informēt vai par kaut ko pārliecināt klausītājus, izmantojot statistiku. Es to drīzāk varētu formulēt kā augsti akadēmiski izglītotu profesionāļu sirsnīgu atklāšanos, “ar kādām brillēm” viņi redz sabiedrības veselības stāvokli, noskaņojumu, cilvēciski vērtē personīgo pašsajūtu, kā arī dalās ar iespējamajiem pirmajiem soļiem, kā palīdzēt sev ne tikai konkrētajā krīzes situācijā, bet krīzēs vispār. Protams, brīžiem stāstījumos iezogas medicīnisko terminu, procesu skaidrojumi, kuri manā gadījumā tā arī palika neskaidri, galvenokārt pateicoties nepārtrauktiem uzmanības novērsējiem, kuri gan gribēja ko uzzināt vai dabūt no mammas, tas ir, manis, gan savstarpēji diskutēja tik skaļi, ka nācās iejaukties. Tas nekas, citos apstākļos man viss dzirdētais būtu gājis pie sirds un paplašinājis redzesloku.

Taču krāšņu atskatu uz paša izjūtām, esot ierobežojumu ierāmētam, palīdzēja radīt abu radošo personību devums. Aktrises Marijas Linartes pērnajā pavasarī radītā etīde “Citplanētietis manā pagalmā” par tobrīd tik biedējošajām izjūtām, izdzīvojot karantīnu un paliekot vienai, norobežotai. Arī aktieris Vilis Daudziņš deva lielisku virzību, rādīdams, kā mājbūšanas laikā nodevies bērnības sapņu piepildījumam – izgatavojis kārtīgu kaķeni, ko mamma nekad nebija ļāvusi, uzkonstruējis komplicētu nažu asināmo iekārtu un putnu būri strazdam.

Iespējams, katrs šajā medicīnas un skatuves profesionāļu saspēlē saklausītu ko citu, kādam intelektuāla spriedelēšana raisa vien aizkaitinājumu, taču pievienojos tiem, kuri pēcvārdā to nosauca par kultūras notikumu vai līdzvērtīgu piedzīvojumu labas ballītes apmeklējumam. Ārsti, protams, aizrunājās par tēmu “pašārstēšanās” sirds, endokrinoloģijas vai psihiskās veselības jomā, kas burtiskā nozīmē it kā nav man tik aktuāla – nekad neesmu aizrāvusies ar zāļu meklējumiem pēc savas izpratnes. Tomēr tas, ko paņēmu līdzi, veidojot tiltiņus pāri visam sacītajam, tas labākais, ko šobrīd varam katrs sev līdzēt, ir izvirzīt Mazos Mērķus. Lai tie būtu paveicami, lai no tiem ik dienas būtu kaut mikroskopisks gandarījums. Un, ja pavisam grūti ir saņemties pat uz to Mazo Mērķi, palīdzam sev. Kā norādīja profesore Ilze Konrāde – ja sporta kurpes gaitenī ir par tālu, tad pielieciet tās pie gultas!

No sirds iesaku uzdāvināt sev šādu bez maksas tīmeklī piedāvāto (ieraksts rodams “ParSir­di.lv” kontā Facebook) gandrīz teātra izrādes apmeklējuma ekvivalentu! Sirsnīgi un ar prāta klātbūtni – par sirds un prāta sadarbību mūsu pašu fiziskās un mentālās veselības vārdā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi