Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Katram savas cilvēktiesības

Sarmīte Feldmane
18:39
09.04.2021
23

Nudien, visa ir par daudz. Lai gan tēmas tikai dažas: saprotams, kovids un vakcinācija; beidzot veikalu pieejamība; neprasmīgā valdība; citi saņēma vairāk naudas; vēl arī gaidāmās pašvaldību vēlēšanas. Tas ir nogurdinoši, jo satraukums ir tikai par vienu – cik grūti, valstij par visu jāmaksā, viss jānodrošina. Ja ne man pa prātam, tūlīt pretī visietilpīgākais vārds – cilvēktiesības. Tas noder jebkurā situācijā. Radio, piemēram, kāds vīrs gari skaidroja, ka maksā nodokļus, par viņa naudu remontē ceļus, uztur policiju utt., bet viņam, lūk, tiek liegts iereibušam sēsties pie stūres. Tās esot viņa cilvēktiesības, kas tiek pārkāptas. Tikpat draudīgi, slēpjoties ar cilvēktiesībām, runā tie, kuri ir pret kovida pasēm, jo, redziet, viņi negrasās vakcinēties, pieprasot to darīt, tiek aizskartas cilvēktiesības. Kurš skaļāk runā, to sadzird. Ja vēl neartikulēti kliedz, mīļā miera labad uzklausa. Klusu cietēji, kā rāda vēsture, patiesību patur galvā. Pavīpsnā, parausta plecus un dara kā likumpaklausīgi pilsoņi. Arī viņiem ir cilvēktiesības. Kaut būt pasargātiem no piedzēruša šofera stūres un neciest avārijā vai nekļūt par bojāgājušo, vai nesaslimt ar vīrusu, ko uzdāvina kāds, izmantojot savas cilvēktiesības.

Pēdējās desmitgadēs ir izaugusi aktīvā paaudze, kuras vārdu krājumā ir gudri termini, kura prot savas intereses, vajadzības, mērķus uzcelt uz uzvaras pjedestāla, nogrūžot līdzcilvēku intereses, vajadzības un mērķus. Viņi katrā teikumā kā “Mērnieku laiku” Oļiņiete “Lai iemu, kurp iedama, lai daru, ko darīdama, bet dieva vārdu man vajag mutē” viļā cilvēktiesības. Un to, ka viss pienākas uz grezna šķīvja.

Var jau būt tā patiešām ir Tiesībsarga darīšana un uztraukums ir pamatots. Birojam esot informācija, ka daudzas ģimenes nevar saņemt vienreizējo atbalstu “Covid-19” pandēmijas seku mazināšanai, jo dažādu iemeslu dēļ nav pieteikušās ģimenes valsts pabalstam. Tiesībsargs aicina atbildīgās iestādes un līdzcilvēkus palīdzēt bērnu vecākiem sagatavot iesniegumu ģimenes valsts pabalsta saņemšanai. Īpaši svarīgi tas ir sociāli mazaizsargātajām sabiedrības grupām, kurām nav nepieciešamās ierīces vai trūkst informācijas pieteikuma iesniegšanai. Varbūt kādā lielā pilsētā, bet ne jau novados sociālie darbinieki nezina katras šādas ģimenes iespējas un vajadzības. Un vēl – piešķir naudu, bet kādam viss jānokārto, lai varētu saņemt? Te nav runa par īpašām situācijām, bet kaut nelielu līdzdalību, vismaz tik daudz, kā nokārtot formalitātes. Vai valstij līdz naktsskapītim jāatnes?

Daudzi, kuri kaut nedaudz seko līdzi politikai, un šīs pašvaldību vēlēšanas būs politiķu, nevis saimniecisku vadītāju vēlēšanas, vētot partiju sarakstus, gan priecājas, ieraugot pazīstamus vārdus, gan šausminās, izlasot, ka starp darītājiem ir arī pa kādam liekulim un palaidnim. Žēl, ka, visticamāk, ierobežojumu dēļ tikšanos ar deputāta kandidātiem nebūs un pajautāt par godīgumu nevarēs. Bet vai tās arī nav cilvēktiesības, vai varbūt politiskās, zināt ko plašāk par tiem, kurus man piedāvā ievēlēt? Jautājumu par visu vairāk nekā atbilžu. Kur nu vēl saprašanas, kam taisnība.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi