Cilvēki priecājas par uzkritušo sniegu, jo to var savākt, izkausēt un tā tikt pie ūdens, lai padzertos. Sešgadīga meitenīte iet bojā no atūdeņošanās, ūdens trūkuma.
Arī pārtikas, medikamentu, elektrības un siltuma Mariupolē, ielenktajā Ukrainas pilsētā, nav. Visā Ukrainā ūdens, pārtikas, medikamentu, siltuma un elektrības pēc ukraiņu sniegtajiem datiem trūkst vai vispār nav aptuveni 900 apdzīvotās vietās. Okupantu armija nespēja iekarot Ukrainu, tad ķeras pie diennaktīm ilgas bombardēšanas, artilērijas apšaudēm, mīnmetējiem, pārvēršot pilsētas drupās un aplencot, lai nebūtu iespējamas nekādas piegādes. Koncentrācijas nometnes Putina stilā. Un ir skaidrs, ka Putina režīmam cilvēks nav vērtība. Nav svarīgi, kāda ir etniskā izcelsme, tautība, reliģiskā pārliecība vai pilsonība. Piemēram, Harkivā, kuru cenšas “noslaucīt no zemes virsas”, 25% iedzīvotāju ir krievu tautības. Cilvēki šī režīma acīs ir tikai “lielgabala gaļa”, masa, kuru var vai nevar izmantot savu mērķu sasniegšanai. Arī tad, ja tā ir noderīga “masa”, to var iznīcināt jebkurā brīdī, kad sāk traucēt vai ir padarījusi savu darbu.
Putina režīms neievēro un negrasās ievērot nekādas vienošanās, līgumus vai konvencijas. Tas ir tikai aizsegs, ko var izmantot, ja kādā brīdī tas ir izdevīgi, bet, ja kaut kas patiešām tiek ievērots, tas Putina izpratnē ir pat vājuma pazīme. Piemēram, Budapeštas memorands. Krievija to parakstīja 1994. gadā, un tas nozīmē: ja Ukraina pārtrauks būt kodollielvalsts un izvedīs no savas teritorijas kaujas kodolgalviņas, tad Krievija apņemas ievērot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību. Ukraina to izdarīja, bet Krievija šo memorandu pārkāpa jau 2014. gadā, kad sagrāba Krimu. Jau minēju Harkivu. Cits piemērs: svētdienas, 6. marta, rītā notika iedzīvotāju evakuācija no Irpeņas, pilsētas, kas atrodas astoņus kilometrus no Kijevas. Krievijas armija sāka evakuēto apšaudi, bojā gāja vairāki cilvēki, to skaitā divi bērni, vairāki tika arī ievainoti. Vēlāk pilsētu okupēja.
Mariupolē, pilsētā Ukrainas dienvidaustrumos pie Azovas jūras ar aptuveni 450 tūkstošiem iedzīvotāju, ir humānā katastrofa. Jau piecas dienas pilsēta ir ielenkta, gandrīz bez pārtraukuma tiek bombardēta, apšaudīta ar raķetēm, mīnmetējiem, smago artilēriju. Pilsētā nav apkures, elektrības, ūdens, pārtikas un medikamentu. Jau piecas dienas iedzīvotāji slēpjas pagrabos un patvertnēs, dzīvojamie rajoni pamazām pārvēršas drupās. Saslimušajiem un ievainotajiem nav iespējams sniegt nekādu palīdzību. Ar lielām pūlēm tika panākta vienošanās, ka 5. martā tiks izveidots t.s. “zaļais koridors” jeb klusuma zona, lai varētu evakuēt iedzīvotājus, piegādāt pilsētai ūdeni, pārtiku un medikamentus. Pēc pusstundas klusums tika pārtraukts, sākās smaga apšaude. Naktī no 5. uz 6. martu Mariupoles mērs Vadims Boičenko sociālajos tīklos izplatīja izmisīgu palīgā saucienu visām valstīm: “Es kliedzu, es lūdzos – palīdziet! Palīdziet glābt Mariupoles iedzīvotājus, dodiet iespēju izvest no pilsētas bērnus, sievietes, sirmgalvjus!”
6. marta rītā līdzīgs palīgā sauciens atskanēja no Čerņihovas, pilsētas Ukrainas ziemeļos, 140 km no Kijevas. Pilsētas mērs Vladislavs Atrošenko stāsta, ka pēc masīvas apšaudes pilsētā ir milzīgi postījumi, to vairs nevar pazīt. Mērs sacīja, ka Krievijas okupanti acīmredzot grib pārspēt pat fašistus un viņiem tas ir izdevies.
Čerņihova ir desmit visvairāk no bombardēšanas cietušo Eiropas pilsētu sarakstā 1941. gadā.
Protams, pēc klusuma neievērošanas Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievijas puse visu ir ievērojusi un nodrošinājusi, ka evakuējamo kolonnas apšaudījuši ukraiņi paši.
Bojā gājušo civiliedzīvotāju, to skaitā bērnu, kopējais skaits nav zināms, jo daudzi joprojām vēl atrodas zem sagrauto pilsētu drupām, bet tie varētu būt tūkstoši. Desmitās kara dienas, 5. marta, rītā oficiāli bija zināms, ka šajā karā ir ievainoti 840 bērni, bet tie joprojām ir aptuveni dati. Kara 10 dienās Ukrainā uzlidojumos un apšaudēs ir cietušas vai sagrautas 34 slimnīcas un 202 skolas.
Krievijas armija darbojas pēc savas senās taktikas: iznīcināt pilsētas, pārvērst tās drupās, liedzot iedzīvotājiem pārtiku, medicīnisko palīdzību un aprūpi, un tad ieņemt drupas. Kā publiski jau pauduši gados vecākie Ukrainas iedzīvotāji – tā ir kā Ļeņingradas blokāde Otrā pasaules kara laikā.
Ukrainas iedzīvotāju varonība un drosme ir atsevišķs stāsts, to var tikai apbrīnot.
Tirgus finanšu analītiķi prognozē, ka pēc masīvajām sankcijām pret Krieviju un pasaules visu nozaru vadošo kompāniju aiziešanas no Krievijas šogad otrajā ceturksnī Krievijas ekonomika zaudēs vismaz 35 procentus. Jau tagad Krievija ir izdevusi rīkojumu normēt pirmās nepieciešamības pārtikas preces.
Vai tas apstādinās Krieviju?
Maz ticams, tas, manuprāt, var tikai palēnināt Putina režīma plānu īstenošanu, tam netrūkst “lielgabala gaļas”, ko sūtīt karā, un tai joprojām ir kodolpoga. Vai Putinam ir vai nav klīniska garīgo traucējumu diagnoze, lai spriež ārsti un psihiatri un politkorektus apzīmējumus lai izvēlas civilizēto valstu politiķi. Austrumeiropas, it sevišķi Baltijas valstu un Polijas, iedzīvotājiem secinājumi ir vienkārši un skaidri: Putins nav cilvēks, viņš ir sociāls psihopāts, paranoiķis un bandīts, kara noziedznieks.
Cerēt uz to, ka iedzīvotāji sarīkos “krievu Maidanu”, manuprāt, nav pamata. Turklāt Krievijā tiek bloķēti un aizliegti jebkādi neatkarīgi informācijas avoti, ieskaitot Twitter un YouTube. Par karā kritušajiem patiesību Krievijas iedzīvotāji tik drīz neuzzinās, jo Krievijas Aizsardzības ministrija devusi rīkojumu karavīriem, kas piedalās uzbrukumā Ukrainai, atņemt personu apliecinošos dokumentus un personīgos žetonus. Dokumentā izteikta arī prasība “visīsākajā laikā” nokārtot kritušo līķu izvešanu, to veicot slepus naktī arī uz Baltkrieviju, vai, ja līķus nav iespējams izvest, tie iznīcināmi uz vietas.
Karu vismaz uz laiku varētu apturēt Ukrainas gaisa telpas kontrole, kuru īstenot spētu tikai ASV, bet tas savukārt nozīmētu, ka Krievija uzsāk karu ar NATO, bet tas tad ir Trešais pasaules karš. Protams, NATO no tā vēlas izvairīties. Par to, ka Putins patur prātā kaut kādas iespējas manipulēt ar kodoldraudiem, manuprāt, liecina Černobiļas AES teritorijas ieņemšana, kurā glabājas kodolatkritumi, un Zaporožjes AES teritorijas okupācija. Zaporožjes AES ir otra lielākā Eiropā un viena no desmit lielākajām atomelektrostacijām pasaulē. Tai ir augsta aizsardzība, tā var izturēt, pat ja uz tās nokrīt lidmašīna. Bet šo teritoriju kontrole noteikti iecerēta kā šantāžas iespēja, varbūt pat kā iespēja tās izmantot kā radioaktivitātes avotu.
Karu pilnībā apstādināt, manuprāt, varētu tikai vai nu apvērsums pašā Kremlī, vai diktatora aiziešana citā saulē. Palikušie līdzgaitnieki, visticamāk, nodarbosies ar varas pārdalīšanu un pārņemšanu. Oficiāli neapstiprinātas ziņas vēsta, ka Putins uzturas bunkurā Urālos.
Sestdien Rīgā notika liels protesta mītiņš pret karu Ukrainā. Domāju, ka mums visiem, lai kurā valstī vai kontinentā dzīvojam, ir vērts atcerēties bērnu ārstes, latvietes un ukraiņa meitas Danas Isarovas mītiņā sacīto: “Jūs neesat piliens okeānā. Jūs esat okeāns. Jūs jau esat cunami, kurā noslīks Putina režīms!”
Komentāri