Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kas esi, deputāta kandidāt!

Sarmīte Feldmane
15:30
24.04.2021
18

Apmulsums. Tas vislabāk raksturo šo priekšvēlēšanu laiku. Partijas savu oficiālo darbu padarījušas – sarakstus vēlēšanu komisijai iesniegušas. Vēlētāji arī svarīgāko zina – pašvaldību vēlēšanas 5.jūnijā. Un starp abiem – deputātu kandidātiem un vēlētājiem – nesatikšanās.
Katrs ieinteresēts vēlētājs, saprotams, var ieiet Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā un nesteidzīgi izlasīt gan partijas programmas, gan uzzināt, cik kurš kandidāts vecs, kādā amatā un kur strādā. Par interneta pieejamību šoreiz nav runa.

“Ko es darīšu vēlēšanās? Nevienu nepazīstu, tikai svešie, un viens it kā no mana pagasta,” tā par vēlēšanām teica kāda kundze, nemaz ne tik cienījamos gados, kā mēdzam teikt. Kāds cits balsstiesīgais pilsonis brīnījās, kāpēc tik daudz sarakstu un katrā kāds novadnieks. Vecpiebaldzēni saskaitījuši, ka desmit partiju sarakstos ir 13 novadnieki, savukārt no Amatas novada sarakstos savējo esot pat krietni vairāk.

Laucinieki retums ir kādai partijai piederīgi, pirms vēlēšanām bija atvērti piedāvājumiem. Katrs, kurš līdz šim nebija saistīts ne ar vienu partiju, izraudzījās    atbilstošāko. Un partijas ļoti centās, lai sarakstā būtu visu novadu pārstāvji. Lūk, patiess notikums. Kādas partijas saraksta veidotājs aptaujāja visus pazīstamos, lai izpildītu biedru uzticēto pienākumu. Taujāja par sabiedrībā cienījamiem, pazīstamiem cilvēkiem. No katra novada bija kāds atrasts, bet ļoti pietrūka kāda no Drustiem. Uzrunātie paraustīja plecus, līdz kāds pajautāja, kura novada vēlēšanām tas saraksts top. Atbilde ne tikai pārsteidza: “Protams, Cēsu!” Klusi teikto: “Bet kam tev Drusti?” noslāpēja steidzīgie partijas aktīvista soļi. Protams, viens nezinātājs neraksturo situāciju, bet tomēr.

Jaunais Cēsu novads – no Jaunpiebalgas līdz Straupei, no Zaubes līdz Liepai – plašs. Un cik te gudru, talantīgu, aizrautīgu, sabiedrības labā darboties gribošu cilvēku! Protams, ne katru pazīst, bet partijas ceļā uz varu jau nu varēja par valsts, tātad ikviena nodokļu maksātāja naudu, ieguldīt vairāk laika un ieinteresētības. Kā kurai izdevās, atliek palasīt uzvārdus un nodarbošanās. No partiju listēm par diviem sarakstiem skaidri var saprast, viens no Priekuļiem, otrs no Līgatnes. Tas arī parāda sarakstu veidotāju, mūsdienīgi sakot, burbuli un, protams, partiju stiprumu laukos.
Visticamāk, valsts nauda vainīga, ka vēlēšanās piedalās tik daudz partiju. Tā taču jātērē, un prestižam katrs ievēlēts deputāts labi noder.

“Jābalso par savējiem, jo katrs deputāts iesprings uz sava pagasta novada interesēm,” šī doma izskan itin bieži, tāpat kā: “Kā tagad nākas? Mana novada vairs nebūs. Tad jābalso katram pagastam par savējiem, lai deķīti velk uz sava pagasta pusi?” Viss gan atkarīgs, kāds būs tas vilcējs.

Bet svarīgākais tā arī paliek neatbildēts – kā vēlētājam laukos, kurš nedzīvojas pa internetu, uzzināt par partijām, deputātu kandidātiem, viņu solījumiem. Arī bibliotēkās pieeja datoriem liegta. Iepazīšanās vakari ar koncertiem, sarunas pie tējas tases notikt nedrīkst. Patiesi interesanti, kā deputātu kandidāti satiks savus vēlētājus pirms vēlēšanām. Gribas taču redzēt, cik kurš glīts no vaiga, kā valoda raisās, vai māk kaut nedaudz rēķināt, vai tikai cīnīsies pret Melnajiem bruņiniekiem un drīz arī pats iekritīs Gaujā, Braslā, Amatā, Līgatnē… Upju jaunajā novadā daudz. Tām dzidrs tecējums un skaidra valoda.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi