Pasaule visu gadu ir raiba, kaut iedomājamies, ka vienā zemeslodes daļā sniegs, citā karsta un krāsaina vasara. Tikpat raibs ir problēmu lauks. Kas vienā valstī satraucoši, citā mazsvarīgs, nav pat ievērības vērts. Ik uz soļa problēmas – politiskas, sociālas, sadzīves, ekoloģiskas, ekonomiskas… Katrai risinājums vajadzīgs uzreiz, pareizāk sakot, bija vajadzīgs jau vakar, pat aizvakar. Bet visu aptvert nav iespējams. Tā vien šķiet, tiklīdz pieķeramies kam vienam, uzreiz atklājas saistība ar ko citu, kas izrādās vēl svarīgāks. Un tā nepārtraukti tiek dzēsts kāds ugunsgrēks, nevis meklēta gruzdēšanas vieta un iemesls.
Lai vismaz kaut kas notiktu, visvienkāršākais dažādām organizācijām – starptautiskām un nacionālām – pasludināt, ka gada garumā kādai noteiktai aktualitātei tiks pievērsta īpaša uzmanība. Gluži kā ap Ziemassvētkiem, kad visi sasparojas ziedot, dāvināt, apsveikt un neaizmirst. Paša sirdsapziņai tas ir kā konfekte greznā iesaiņojumā. Laimes brīdis.
Šo gadu Eiropas Komisija pasludinājusi par Eiropas Jaunatnes gadu. Viens no akcentiem – līdzdalība pilsoniskajā dzīvē. Kā vērtē par jaunatnes lietām atbildīgie – jauniešu pilsoniskā līdzdalība Latvijā ir zema. Tikai 16% jauniešu iesaistās jauniešu centru, biedrību un organizāciju aktivitātēs. Būtu nepieciešams jauniešus iesaistīt tādu lēmumu pieņemšanā, kas viņus tiešā veidā ietekmē, dodot iespēju katram atrast to, kas interesē. Kur vēl skaistāki mērķi! Un būs arī finansējums darītājiem. Nav šaubu, ka būs ieguvumi. Tikai tas, kā jau liecina nosaukums “Eiropas Jaunatnes gads”, būs tikai gadu. Kamēr sāksies aktivitātes, būs jau pavasaris, tad vasara. Kas vairs paliek? Gads beigsies, un līdz ar to arī jaunatnes līdzdalība pilsoniskajā dzīvē vairs nebūs aktuāla. Kaut nu tā nebūtu!
Vai kāds zina, vai atceras, ka 2020. gads bija Starptautiskais augu veselības gads. Tā paziņoja Apvienoto Nāciju Organizācija. Iniciatīvas mērķis bija uzsvērt augu veselības nozīmi pārtikas drošības uzlabošanā, vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā un ekonomiskās attīstības veicināšanā. Gada devīze bija: “Sargājot augus, sargājam dzīvību!” Kurš par to pat nebija dzirdējis? Pagājušo gadu ANO bija pasludinājusi par Starptautisko miera un uzticības gadu, Starptautisko ilgtspējīgai attīstībai radošās ekonomikas gadu, Starptautisko augļu un dārzeņu gadu un Starptautisko bērnu darba izskaušanas gadu. Katoļu baznīcai tas bija Svētā Jāzepa gads, bet Eiropas Padomei Eiropas Dzelzceļa gads, lai veicinātu šo zaļo, ērto un drošo ceļošanas veidu.
Starp citu, Apvienoto Nāciju Organizācija 2022. gadu pasludinājusi par starptautisko amatnieciskās zivsaimniecības un akvakultūras gadu un starptautisko stikla gadu. Der painteresēties, ko tas nozīmē.
Pasaule un tās problēmas, tās laimes un nelaimes tik dažādas! Kaut kas zūd, kaut kas rodas, zemeslode griežas. Un mēs pa apli tai līdzi. Kaut ko ieraugām, pakliedzam, cik nu tā balss skaļa vai klusa. Ja tik spalga, ka apkārtējie neiztur, tad arī kas notiek. Kaut kas par milimetru pavirzās uz priekšu mīļā miera labad.
Nupat Latvijas Arheologu biedrība par Latvijas 2022.gada arheoloģisko pieminekli izraudzījusies Cēsu senpilsētu. Nejaukt ar vecpilsētu! Vai senpilsētu ieraudzīsim kā nozīmīgu kultūras mantojumu? Vai izdosies pārliecināt attīstītājus, kas ir vērtības un kas nav? To redzēsim gada beigās un, cerams, arī vēl daudzus gadus vēlāk. Aktualitāte ir nosaukta vārdā. Ne vispārīgi, bet konkrēti. Kas notiks tālāk, cēsnieku ziņā.
Laikam jau cilvēkam spēja runāt dota, lai labāku veidotu savu un citu dzīvi. Dzīve iemanās šo prasmi degradēt, iedodot talantu muldēt, atrunāties, vervelēt vārdus un neko nepateikt… q
Komentāri