Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Reitingi un “šaurā bezizeja”

Sallija Benfelde
05:34
14.06.2023
33

Partiju maija reitingi vieš skumjas un nemieru, jo partija, kuras reitingi turpina augt un kura nu jau ir trešā populārākā, atzītākā un atbalstītākā, ir Šlesera “Latvija pirmajā vietā”(LPV).

Partija, kura tikai pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pārtrauca skaļi runāt par to, ka Latvija bez Krievijas nekur neliksies, ka mums jādraudzējas un jādzīvo “draudzīgā” apskāvienā ar Krieviju. Partija, kuras iedvesmotājs un līderis vēl desmit dienas pirms baisā kara sākuma Ukrainā publiski nozākāja Valsts prezidentu un premjeru, jo viņi esot “pajoliņi”, kuri neko nesaprotot, – kara nebūšot. Po­litiķis, kurš savulaik, esot Saei­mā, valdībā un amatos, panāca to, ka trešo valstu, it īpaši Krievijas pilsoņi, par naudu var saņemt uzturēšanās atļaujas Latvijā. Pro­tams, Krievijas bagātnieki to izmantoja, un Latvijā ieradās ne jau daži tās pilsoņi. Un, protams, Šlesers turpina sunīt visu un visus, laikam LPV acīs labs un pareizs ir tikai Rosļikovs ar savu “Stabilitātei!”.

Patiesībā aizvien biežāk rodas tāda kā “šaurās bezizejas” sajūta, jo izskatās, ka partijas un to apvienības izmanto, cik vien spēj un prot, vēlētāju īso atmiņu un vēlmi tūlīt un tagad tikt pie dāsni solītajiem labumiem. Trešdienas vakarā, skatoties LTV1 raidījumu “Kas notiek Latvijā?”, bija vajadzīga vai nu bezgalīga humora izjūta, vai stipra nervu sistēma. Bija skaidri redzams, ka Apvieno­tajam sarakstam (AS) un Nacio­nālajai apvienībai (NA) nevajag nekādu pārmaiņu, ka runāt ir iemācījušies un ka galvenais ir – palikt savās vietās un amatos. Zaļā un zemnieku savienība (ZZS) uzmanīgi laipoja starp vēlmi tikt daudz tuvāk varai un savas nostājas deklarēšanai. Izskatījās, vienīgie, kuri grib runāt par to, kas jādara un kā to izdarīt, ir Jaunā Vienotība (JV) un “Pro­g­resīvie”.

NA galvenā nostāja ir un paliek, ka viņi ir patrioti, ka bez viņiem nebūtu arī Latvijas valsts, bet tas, ka Ogres mērs un NA valdes loceklis Egils Helmanis grib sadarboties ar Putina baņķieri un ka Ventspilī gadiem ilgi NA sadarbojas ar Lemberga partiju, nodrošinot tai domē vairākumu, ir sīkumi, kam, pēc NA domām, nav nozīmes. Protams, tas netraucē tagad pārmest JV, ka viņi varētu sadarboties ar ZZS.

Man nebija patīkami klausīties AS pārstāvja Edvarda Smil­tēna veiklās runas, izliekoties nezinām, piemēram, to, ka tik ļoti slavētajā Igaunijā valsts savulaik pārņēma vidējo izglītību, sākot no 7.klases, jo bija skaidrs, paš­valdībām intereses ir tik dažādas un atšķirīgas, ka nekāda izglītības reforma neizdosies. Pro­tams, AS sastāvdaļa ir Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kuras lielais balsts ir pašvaldības, kurām administratīvi teritoriālā reforma ir kā zobu sāpes.

Pēc raidījuma noskatīšanās pirmā doma bija, ka Saeimu droši vien rudenī, kad būs pagājis Satversmē noteiktais neskaramības laiks, nāksies atlaist un gan jau pilsoņi par to nobalsos. Bet tad sapratu, ka gan jau tad nobalsos tā, ka Šlesers un Rosļikovs kļūs par galvenajām personām. Diemžēl itin bieži cilvēki negrib neko atcerēties, bet labprāt notic visiem un jebkādiem solījumiem. Ja jau tagad Šlesers kļūst aizvien mīļāks, tad taču ir aizmirsies, ko solīja Kaimiņš un Gobzems, kā daudzi gāja par viņiem balsot un kas no tā visa iznāca. Acīmredzot nāksies vien dzīvot ar apziņu, ka Latvijas pilsoņi jebkurā brīdī var nobalsot par savas valsts faktisku iznīcināšanu, jo demokrātijā tik tiešām pilsoņi to var izdarīt likumīgi un leģitīmi, ja par līderiem izvēlas tos, kuriem neatkarīga un brīva valsts traucē sava personīgā biznesa un varas sasniegšanai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi