– Cēsīs ir cilvēki, kuriem trūkst motivācijas savā dzīvē kaut ko mainīt. Domājot par viņiem – bezpajumtniekiem, bijušajiem ieslodzītajiem, kam ir alkohola problēmas, nav darba, arī iesaistījāmies šajā projektā. Šie cilvēki nonākuši lokā, no kura paši netiek ārā – ja ir alkohola problēma, nav darba, līdzekļu dzīvošanai un nav arī kur dzīvot. Ir tādi, kuri tikko izrāpušies no šīs bedres, viņiem nepieciešams morāls atbalsts, – stāsta projekta vadītāja Vaira Novicka.
Projekta dalībnieki tika izraudzīti gan no patversmes iemītnieku vidus, gan ar pilsētas sociālo darbinieku palīdzību. Ar katru individuāli strādā sociālā darbiniece Inga Strazdiņa, izmantojot Minesotas programmu – Jānis Kokinbergs, arī psihologi.
Līdztekus individuālām nodarbībām projekta dalībnieki reizi divos mēnešos kopīgi dosies izbraukumos.
– Tā ir iespēja izrauties no ikdienas vides, tikties ar cilvēkiem, kuri pratuši un spējuši dzīvē kaut ko mainīt, tikt vaļā no alkohola atkarības, kā arī kopā pastrādāt, palīdzēt kādam bez maksas, – stāsta Vaira Novicka.
Pirmais izbraukums projekta dalībniekiem bija uz Madonu. Cēsnieki palīdzēja Madonas draudzes locekļiem gan kartupeļu talkā, gan sagādāt malku.
– Esmu ļoti priecīgs par to dienu. Kopā talkā strādājām, satiku jaunus draugus, bija arī ekskursija pa Madonu. Pēc darba kurinājām ugunskuru, cepām desiņas. Tā bija jauka diena. Esmu nodevies Dievam, un dzīvē taču kaut kam jāmainās.Ticu, ka būs labi. Patlaban dzīvoju patversmē, tā iznācis. Dzīvoju starp debesīm un zemi, labi, ka ir vismaz tāda patversme, kur par cilvēkiem rūpējas. Esmu strādājis pie saimniekiem dažādās vietās Latvijā, visi tik grib, lai strādā, bet nemaksā. No darba es nebaidos. Alkoholu lietoju minimāli, – pastāstīja Guntis Kalimess. Viņam ir 55 gadi.
Komentāri