Klausoties pusaudža stāstīto liekas, ka dzīvē piepildās viss, ja cilvēks to ļoti vēlas. Ne Mārtiņa Šteina vecāki, ne skolotāji, pat vienaudži nesaprot, kur puisim nākusi tāda ideja un drosme, ka, jūlijā kristoties, par krustvecākiem lūdzis kļūt Freibergu pāri.
“Pavasarī prezidentei uzrakstīju vēstuli uz vairākām lielām lapām. Stāstīju, kā man iet pa dzīvi, pa skolu. Gribējās kaut ko jaunu, nebijušu. Man viņa liekas parasts un gudrs cilvēks, tāpēc izvēlējos par savu krustmāti. Tāda viņa man būs visu mūžu. Arī pats viņu varēšu iepriecināt,” šķietamajā Ziemassvētku sapnī dalījās Mārtiņš. Pagaidām aci pret aci ar krustmāti Mārtiņš ticies vien pirms vairākiem gadiem folkloras festivālā “Baltica”. Abi bijuši tautastērpos, jo Mārtiņš dziedājis folkloras kopā, sarokojušies. Toreiz bērnam prātā dzimusi šķietami neiespējamā doma. Kristībās krustmāte nav varējusi piedalīties savas aizņemtības dēļ, un arī aizvakar, pirmssvētku laikā, krustdēlu apciemoja tikai Imants Freibergs, jo dienā, kad prezidente bija iecerējusi pavadīt pēcpusdienu krustdēla ģimenē un apmeklēt koncertu Nītaures vidusskolā, bija sašūpota iekšpolitikas laiva.
“Es esmu ļoti laimīgs. Kaut viņa neieradās, tāpat esmu laimīgs. Gan mēs vēl satiksimies. Padomnieces Ziemassvētku brīvdienās uzaicināja pie viņas ciemos, bet pavasarī prezidente, vienalga, atbrauks,” tā Mārtiņš.
Komentāri