A/s “CATA” māna motorus ar jaunu degvielu
Piektdienas rītā šoferi un uzņēmuma vadība nerādīja smaidīgāku seju. Ceturtdienas tehniskās ligas, kad uz pirmajiem reisiem neizdevās iekustināt vairākus autobusus, nebija piemirsušās, bet speciālisti tās mēģināja labot, izstrādājot jaunu degvielas sastāvu. Reklamētajai labajai un dārgajai arktiskajai dīzeļdegvielai, kurai nevajadzēja sabiedēt pat pie mīnus 37 grādiem, klāt tika liets benzīns un citas ķīmiskas vielas. Ceturtdienas rīta likstās šoferi visbiežāk vainoja tieši slikto degvielas kvalitāti, ne tikai ilgi kalpojušos autobusus. To apstiprina fakts, ka pirmajā aukstajā rītā, vedot pasažierus uz Rīgu, ceļā noslāpa jaunais “Setra” autobuss.
Šoferi un tehniskais personāls tomēr nav ķīmiķi, tāpēc par piektdienas rītu autoostas kasieres sacīja: “Iet
par kapeiku labāk. Bet vienalga salst motori ciet. Nezinām, kas tā par degvielu. Mēs jau to neražojam.” Vēl ceturtdienas pēcpusdienā un vakarpusē nekursēja sabiedriskais transports uz kaimiņrajoniem. Autoostas kasieres pasažieriem skaidroja, ka viss lielā sala dēļ.
Divas Jāņmuižas profesionālās vidusskolas audzēknes bija iecerējušas mājup doties ap diviem dienā, tad pateikts, ka autobuss netiks padots. Uz pēdējo reisu pirms sešiem saņemta tā pati atbilde, bet tad meitenes uzzinājušas, ka dienā autobuss tomēr kursējis.
“Mums paskaidroja, ka autobuss, kurš varētu braukt, atrasts pēdējā brīdī. Mēs jau to nezinājām,” sašutumu pauda Ginta, piebilstot, ka abas ar draudzeni atgriezīsies skolā, lai nakšņotu kopmītnēs, un cer, ka izdosies aizbraukt piektdien.
Uz “Druvu” pirmajā stiprā sala dienā zvanīja vairāki cilvēki, kuri nokavējuši darbu. Viktors stāstīja, ka nav ticis no Priekuļiem uz darba vietu Līgatnē.
“Ko man nozīmē piespiedu brīvdiena? Zaudēju 16 latus algas,” tā Viktors. Neapmierināts ar to, ka ceturtdienas rītā stundu bijis jāgaida autobuss Straupes pusē, lai dotos uz Cēsīm, bija kāds jaunietis, kurš, pieturā stāvot, pamatīgi nosalis. Jo aukstāks, jo vairāk deg
Līdz ar lielā sala iestāšanos pieaudzis ugunsgrēku skaits valstī. Arī valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu brigādes darbiniekiem šis ir darba pilns laiks. Kā atzina Cēsu brigādes komandieris Pēteris Serovs, šajās dienās dzēsēji strādā paaugstinātā režīmā. Jau 18.janvārī, kas bija pirmā aukstā diena, no valstī reģistrētajiem 30 ugunsgrēkiem trīs notika Cēsīs. Pie tam, divi saistīti ar apkures ierīcēm. Vispirms Blaumaņa bulvārī 25 skurstenī aizdegās
sodrēji, bet vēlā vakarā izcēlās ugunsgrēks Ziemeļu ielā 3, kur dzīvojamā mājā dega koka pārsegums starp pirmo un otro stāvu.
“Šī ir samērā veca māja, un no skursteņa bojājuma aizdegās starpstāvu pārsegums. Labi, ka laikus pamanīja un izsauca dzēsējus. Pretējā gadījumā varēja būt liela nelaime, iespējams, pat ar upuriem,” teica P. Serovs.
Ja 19.janvāris rajonā pagāja mierīgi, nākamā diena sākās ar jauniem izsaukumiem. Vispirms nācās izbraukt uz Cīrulīšiem, kur 4.arodvidusskolas kopmītnēs tika konstatēts ugunsgrēks vienā no piektā stāva istabiņām. Tur aizdegusies elektrosistēma kādam ledusskapim, un tikai pateicoties dežurantu operatīvai rīcībai, nelaimi izdevās novērst laikus. Tā kā šajās telpās nav ugunsgrēka signalizācijas, sekas varēja būt krietni bēdīgākas.
Vēl 20.janvāra rītā tika saņemts izsaukums uz mūzika skolu Lielajā Kalēju ielā, kur ugunsgrēks izcēlās pagrabā. Sildot aizsalušās ūdensvada caurules, aizdegusies malka un radies pamatīgs piedūmojums. P. Serovs informēja, ka negadījuma apstākļi tiek noskaidroti.
Vēl vakardien ugunsgrēks reģistrēts Jaunraunas “Kalna Spāriņos”, kur dega saimniecības ēka un nelaimē cieta arī vieglā automašīna. Negadījuma apstākļi tiek noskaidroti. P. Serovs aicina pagastu brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības pārbaudīt savu automašīnu darba kārtību, jo, pieaugot darba apjomam, VUGD Cēsu brigādei nāksies lūgt viņu palīdzību.
“Kārtējo reizi atgādinām šajā laikā būt maksimāli uzmanīgiem, ekspluatējot visa veida apsildes ierīces. Nepārkuriniet krāsnis, neatstājiet tās bez uzraudzības, gulēt ejot, pārliecinieties, vai viss ir kārtībā. Jo ilgāk turpinās aukstums, jo lielāka iespējamība, ka var rasties problēmas apkures ierīcēs. Arī izmantojot elektrisko apsildi, esiet maksimāli uzmanīgi, pārbaudiet, vai tie ir darba kārtībā un vai tuvumā nav viegli uzliesmojoši priekšmeti. Jūsu drošība, īpašums un dzīvība ir atkarīga tikai no jums pašiem,” teica P. Serovs.
VUGD atgādina, ka nelaimes gadījumā jāzvana pa tālruni 112 vai 01 (no veco numuru telefoniem). Zvanot vispirms nosauc adresi, kas un kur noticis, vai apdraudēti cilvēki, savu vārdu un tālruņa numuru. Nenoliec klausuli, kamēr ugunsdzēsēji nav saņēmuši visu viņiem nepieciešamo informāciju. Elektroapgādē fiksētas pārslodzes
“Latvenergo” Ziemeļu elektrisko tīklu Cēsu un Piebalgas elektrisko tīklu rajonos stāstīja, ka situācija ir normāla, lielais sals nav radījis pārliekas problēmas. Cēsu elektrisko tīklu rajonā atzina, ka dažviet notiek līniju atslēgšanās, jo krietni palielinājies elektrības patēriņš. Tas acīmredzot saistīts ar to, ka cilvēki pastiprināti izmanto elektriskos sildītājus. Taču tādējādi dažviet nākas palikt bez elektrības, un no tā cieš arī apkārtējie.
Savukārt Piebalgas elektriskajos tīklos secināja, ka problēmas rada uz elektrības stabiem uzceltās stārķu ligzdas. Laika gaitā zem tām oksidējas vadi un šādā aukstā laikā tie var pārtrūkt. Pagaidām tas vēl nav radījis lielas problēmas, bet tendence jau ir jūtama. Kā atzina Piebalgas elektrisko tīklu rajonā, viņu saimniecībā uz apmēram 100 stabiem esot stārķu ligzdas.
Siltums tiek padots
Pilsētas siltumapgādē šajā aukstumā problēmas nav konstatētas. Kā atzina Cēsu siltumtīklu uzņēmuma direktors Jēkabs Blaus, viņi šādiem laika apstākļiem ir gatavi, un pilsētas apkure neapstāsies arī pie krietni zemākām temperatūrām.
“Problēmas var rasties vienīgi maģistrālajos tīklos, kas savu laiku sen nokalpojuši. Atliek cerēt, ka viss beigsies bez problēmām, jo mūsu jauda ļauj nodrošināt pilsētā nepieciešamo siltuma daudzumu,” teica J. Blaus.
Strādā diennakts režīmā
SIA “CDzP”, kas apsaimnieko lielāko daļu pilsētas daudzdzīvokļu māju, šajās dienās strādā pastiprinātā režīmā. Uzņēmuma direktors Ģirts Beikmanis atzina, ka problēmu netrūkst. Īpaši smagi sokas mājās ar malkas apkuri. Daudzviet jau aizsalis ūdensvads, rodas problēmas arī tualetēs. Ģ. Beikmanis atzīst, ka šajā laikā nevajadzētu domāt par ūdens taupīšanu, bet ļaut tam tecēt, lai ūdensvadi neaizsaltu.
“Dažviet aizsalst ūdensvads un apkure pat mājās ar centrālapkuri. Te vainojami vai nu izsistie pagrabu logi, vai tie iedzīvotāji, kuri atstāj vaļā pagraba logu, lai tur varētu iekļūt kaķi. Bet no tā rodas problēmas visai mājai. Šajā laikā īpaši vajadzētu pārbaudīt, vai viss ir rūpīgi aiztaisīts,” saka Ģ. Beikmanis.
Vakar nelaimes gadījums fiksēts Leona Paegles ielā 19b, kur kāds gudrinieks, kurš ikdienā tur nedzīvo, atstājis vaļā balkona durvis, kā rezultātā aizsalusi centrālapkure un nopludināti zemāk esošie dzīvokļi.
Aizsalst ūdensvadi
Problēmas rada arī tas, ka trūkst sniega, līdz ar to zeme aizsalst īpaši dziļi. Un aizsalst arī ūdensvadi, ja nav tikuši pareizi siltināti. SIA “Vinda” direktors Varis Ādamsons atzīst, ka viņu uzņēmumam problēmu neesot, toties ir dzirdams, ka ne vienā vien privātmājā pārtrūkusi ūdens padeve – aizsalis. Atliek vien gaidīt siltāku laiku, jo VUGD atgādina, ka nevajadzētu censties atkausēt aizsalušās caurules ar atklātu liesmu. Kā minēts iepriekš, lai izbēgtu no šādas situācijas, vajadzētu ļaut, lai ūdens tek nepārtraukti. Ir jāizvēlas, vai vairāk maksāt par izlietoto ūdeni, vai pretējā gadījumā samierināties, ka ūdens padeve uz kādu laiku var pārtrūkt.
Četriem apsaldējumi
Ceturtdien rajona slimnīcas uzņemšanas nodaļā mediķu palīdzību meklējuši četri cilvēki, kuri neuzmanības dēļ apsaldējuši ausis un roku pirkstus. Stacionēšana nav bijusi nepieciešama.
“Apsaldējumi nebija smagi. Sniedzām ambulatoru palīdzību. Neviens no cietušajiem nebija alkohola reibumā. Bija strādājuši ar kailām rokām pie tehnikas, tāpat aizmirsts par siltu cepuri,” stāstīja uzņemšanas nodaļas virsmāsa Ilze Zvaigzne un piebilda, ka pie šādas gaisa temperatūras pietiek ar piecpadsmit, divdesmit minūtēm, lai rastos veselības problēmas. No sala cietušie cilvēki mediķiem visi kā viens sacījuši, ka apsaldēšanu nav pamanījuši.
“Apsalumu var nejust. Tāpēc, ja manāt, ka pretimnācējam ir gaišāks pleķis uz sejas vai balts degungals, nekautrējieties pateikt,” ieteica Ilze Zvaigzne un mudināja atcerēties par ērtiem apaviem, vilnas zeķēm un dūraiņiem. Piektdien līdz pusdienlaikam nebija reģistrēti citi no sala cietušie, bet mediķi nebija optimisti, jo šādos laika apstākļos var gadīties, ka nāksies palīdzēt aukstās telpās aizmigušiem, alkoholu lietojušiem ļaudīm, kuri neapzinās nopietnību. Cēsu neatliekamās palīdzības dienesta vecākā feldšere Miranda Šmite stāstīja, ka salā cauru diennakti jārūpējas par transportu. Arī jaunās dienesta mašīnas ir ar dīzeļmotoru, tāpēc vismaz četrreiz naktī, pat ja nav izsaukumu, šoferi devušies tukšajos reisos.
“Šoferi degvielai pievienoja arī palīgvielu, lai nesasalst,” piebilda M.Šmite. Problēmas ar tehniku piektdienas rītā gadījušās Jaunpiebalgas brigādei, kad, izbraucot uz izsaukumu, motoru nav izdevies uzreiz iedarbināt. “Iedzīvotāja veselība, par laimi, necieta,” informācijā dalījās Ilze Zvaigzne.
Komentāri