Savas patērētāja tiesības viņa centās aizstāvēt, par notikušo ziņojot veikala vadībai un cerot uz cēlu veikalnieku rīcību, proti, ledusskapja nomaiņu vai finansiālu kompensāciju. To Sandra Būda nesagaidīja, taču februāra sākumā viņa saņēma paziņojumu no firmas “KORD”, kas ir “RD Electronics” pārstāvji, par to, ka sievietei jāsamaksā arī veiktās ekspertīzes izdevumi, pretējā gadījumā firma savas intereses aizstāvēs tiesā.
“Kas man tagad ir jādara? Es joprojām maksāju par nodegušu ledusskapi, arī dzīvokļa remontu, jo tādā nevarējām dzīvot. Es varētu tiesā sūdzēt arī firmu, jo neticu ekspertīzes rezultātiem. Bet, ja zaudēšu, tad dabūšu maksāt arī tiesas izdevumus. Starp citu, es ekspertīzi nepasūtīju, kāpēc man par to jāmaksā?” neizpratnē bija Sandra Būda, kura mēnesī bankai atdod 40 latus no ģimenes niecīgajiem ieņēmumiem. “KORD” paskaidroja, ka tiešām pie neatkarīga eksperta ekspertīzi pasūtījusi firma, jo kliente prasījusi finansiālu kompensāciju.
“Ekspertīzē pateikts, ka neesam vainīgi, tāpēc nauda nav jāatdod. Konkrētāk? Tā nebija ledusskapja vaina, bojājums bijis elektrības vados vai rozetē. Mēs saprotam, ka cilvēks ir nelaimīgs, bet neesam vainīgi, tāpēc arī ekspertīzes izdevumi jāsedz klientam, to paredz likums,” firmas “KORD” viedokli pauda sekretāre Jeļena Smirnova, piebilstot, ka līdzīgi gadījumi ar sadzīves tehniku mēdz gadīties un klienti parasti vēlas, lai atzīst, ka viņiem bijusi taisnība, bet tā nav.
Sandra Būda, šķirstot ekspertīzes slēdzienu, kavējas pie fotoattēliem, kas, viņasprāt, tapuši nevis izdegušajā dzīvoklī, bet ekspertu noliktavā, kur ledusskapis nostāvējis kopš rudens.
“Man eksperts teica, ka nekur ekspertīzē nav apgalvojis, ka vainīga esmu es. Viņš visur rakstījis vārdu- iespējams. Viņš teicis, ka, iespējams, uz ledusskapja atradies trauks ar šķidrumu. Firmā tas ir galvenais arguments. Es zinu, ka man tur nestāvēja ne pudele, ne vāze, bet stikla trauks, kurā glabāju atslēgas. Es nepiekrītu ekspertam,” savu versiju izklāstīja Sandra Būda un piebilda, ka sākotnējā sarunā arī “RD” pārstāvji bijuši izbrīnīti, kā tik īsā laikā var izdegt ledusskapis, bet pēc dažām dienām savu nostāju mainījuši.
“Redzēju ugunsdzēsēju aktu, kurā bija teikts, ka aizdegšanās notikusi no ledusskapja apakšas, laikam no releja,” pirms vairākiem mēnešiem lasīto centās atcerēties Sandra Būda un piebilda, ka nezina, kur meklēt palīdzību.
“Gan jau domā, ka esmu invalīde, tāpēc sevi nevarēšu aizstāvēt,” nosaka Sandra, kura sāpi izklāstījusi arī Latvijas neredzīgo biedrības Cēsu nodaļā. Vecākā sociālā rehabilitoloģe Aija Rīvīte centusies pēdējā mēneša laikā rast atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.
“Atbildīgās institūcijas sūta tikai vēstules, bet, kad uzdodu jautājumus, tad prasa: “Kas jums par daļu?” Tā nav sevi cienošas firmas atbilde. Eksperts sacīja, ka visu noskaidroto ierakstījis ekspertīzes dokumentos. Kad prasīju, vai ieraudzītā korozija nevarēja rasties tajā laikā, kamēr slapjš ledusskapis stāvēja noliktavā, eksperts atbildēja: “Viss ir iespējams”, tomēr firma izlasa un saprot tikai to, kas tai par labu,” sprieda Aija Rīvīte, kura ir pārliecināta, ka šajā gadījumā eksperts aizstāvējis nevis patērētāja, bet tirgotāja intereses.
“Ar ledusskapi apgājāmies kā ar jēlu olu. Ilgi domājām, vai varam to atļauties. Bet atbilda gan cena, gan izmēri, un sadūšojāmies nopirkt. Kredītu ņēmu, jo bērni septembrī bija jāpalaiž skolā. Likās, ka solīda firma. Arī “Beko” sortimentu reklamē, ka tas ir ilgam laikam. Ražotāja garantija tika dota uz pieciem gadiem. Tagad domāju – pieci gadi vai piecas dienas, viņiem kāda tur tā starpība?” spriež San- dra un domā, ka noteikti šajās dienās jau saņems tiesas pavēsti.
“Ja klients nemaksā, tad ekspertīzes izdevumus varam piedzīt tiesas ceļā. Firmas juristi tā arī darīs, jo firma nav vainīga,” vēlreiz uzsvēra Jeļena Smirnova, bet turpināja: “Kā varam palīdzēt klientam? Viņa var rakstīt mums vēstuli, kurā norāda termiņu, kad spēs pieprasī-to summu samaksāt, tad firmas vadība šo vēstuli izskatīs un dos atbildi.” Jāpiebilst gan, ka klienti par šo iespēju firma nebija informējusi. Pagaidām Būdu ģimene nezina, kā rīkosies tālāk. Ja atmest visam ar roku, tad ģimene nezina, kur dabūt gandrīz 65 latus, ko uzsaukt firmai.
“Es ekspertīzi nepasūtīju. Es negribu par to maksāt. Ja viņi saka, ka nav vainīgi, es arī savu vainu neatzīstu. Sāk likties, ka neko nepanāksim, bet vienīgais, ko varu izdarīt, celt firmai neslavu, lai citi cilvēki neiekrīt,” teica Sandra Būda un savu nodomu pakāpeniski realizē. Viņa savu viedokli jau izklāstījusi “Druvai” un TV3 ziņu raidījumam “Bez tabu”.
“Ko panāksim? Lai iet neslava tālāk. Lai mazāk pircēju un mazāk apmuļķoto,” sacīja LNB Cēsu nodaļas sociālā rehabilitoloģe Aija Rīvīte, kura sazinājusies arī ar patērētāju interešu aizstāvjiem, kuriem nav bijis ieteikuma vai padoma, kā rīkoties šādā situācijā, ja nu vienīgi novēlots bijis ieteikums, ka patērētājam pašam jāpiesaka ekspertīze un jāizvēlas neatkarīgs eksperts.
Komentāri