Sesto ziemu Cēsīs pulcējās Latvijas un ārzemju mūziķi, kurus aizrauj
senās mūzikas studēšana un izpildīšana.
Iemesls tam ir festivāls “Galantais klavesīns" un speciāli Cēsīm būvēts instruments, kurš ir ļoti būtisks, lai atskaņotu baroka laika skaņdarbus. Visai elitāro muzikālo tradīciju neatlaidīgi veido Cēsu muzikālās dzīves aktīvas dalībnieces – ērģelniece un pedagoģe Lelde Krastiņa un koncertu rīkotāja Nata Livonska, bet ieceres finansiāli atbalsta Cēsu dome un Latvijas Kultūrkapitāla fonds.
Vistālāko ceļu uz Cēsu festivālu šogad mēroja latviete Ilze Bertrāna un japāniete Mariko Abe Nakajama. Abas ieradās no Parīzes. Francijā viņas darbojas senās mūzikas ansamblī un uzstājas Parīzes baznīcu koncertos un arī festivālos. Klavesīna profesore Ilze Bertrāna uzaicinājumu uz Cēsu festivālu saņēma pagājušajā pavasarī, kad cēsnieki viesojās Parīzē, UNESCO mītnē, reklamējot Cēsu 800 gadi. Ilze Cēsīs muzicēja pēc deviņu gadu pārtraukuma un satikās ar bijušajiem pedagogiem no skolas laikiem A.Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā. “Pēc skolas beigšanas divus gadus stažējos Zviedrijā, mācījos ērģeļspēli, bet pēc tam, kad nopietni pievērsos klavesīnspēlei, senajai mūzikai un iespējas Zviedrijā biju izsmēlusi, devos uz Franciju,” pastāstīja I. Bertrāna. Tagad Parīzē Ilzei ir ģimene, darbs – viņa māca bērnus, sabiedriskie pienākumi – koncertu rīkošana kādā no Parīzes baznīcām un aizraušanās – senās mūzikas ansamblis.
Vienu no mācību stipendijām Ilze izmantojusi, lai nopirktu klavesīnu. Tā kā instruments ir liels un grūti pārvietojums, tad senās mūzikas ansambļa dalībnieces uz mēģinājumiem sanāk tieši pie Ilzes. Tur arī veikta atlase Ilzes un Mariko kopīgajam koncertam, kas pagājušajā sestdienā izskanēja Cēsu sv. Jāņa baznīcā. “Cēsīs ir ļoti labs klavesīns, varbūt pat viens no labākajiem Latvijā, jo tas nav rūpnieciski taisīts, bet būvēts pēc pasūtījuma,” sprieda Ilze. Mariko uz Latviju bija atbraukusi ar saviem instrumentiem – baroka vijoli un ļoti reto senās mūzikas instrumentu – violu da gambu. Marikas instruments būvēts pirms 30 gadiem, veidojot kopiju 17. gadsimta beigu meistara darinājumam. Instrumenta stīgām kā materiāls izmantotas dzīvnieku zarnas.
“Lai dotu vispusīgāku ieskatu senajā mūzikā, veidojām jauktu programmu, iekļaujot skaņdarbus gan no franču, gan itāļu baroka laika. Francijā senās mūzikas ansambļu netrūkst un to līmenis ir visai augsts. Mūziķi daudz vingrinās, arī mācās, daudz uzstājas, piemēram, Mariko spēlē vairākos baroka ansambļos un ar tiem daudz ceļo. Parīzē viņa ir reti sastopama,” pastāstīja I.Bertrāna.
Iedvesmojošu koncertu ziemas pēcpusdienai Cēsu Izstāžu namā bija sagatavojušas festivālu aktīvas dalībnieces no ansambļa “Hanzas mūziķi”, aicinot uzstāties arī solisti Guntu Davidčuku. Repertuārā bija iekļauti 17. un 18. gadsimta autoru skaņdarbi un visu centrā bija klavesīns. To spēlēja Lelde Krastiņa, pirms tam klausītājiem komentējot skaņdarbu izvēli, to rašanos, autorus un laikmetu, kurā skaņdarbi tapuši. Visvairāk tika atskaņoti mūziķu Bahu dinastijas sacerējumi, tai skaitā Johana Sebastiana Baha kantāte – veltījums kafijai, kad 1732. gadā tā nākusi modē tā laika slavenākajos salonos.
Uzburt Cēsīs seno muzikālo atmosfēru bija aicināts viens no profesionālākajiem šī žanra pārstāvjiem Rīgā – ansamblis “Canto”, kuru vada Irēna Nelsone. Mūziķu kvartets sāka ar 500 gadu vecu franču dziesmu, tad meta tiltu uz Anglijas monarhijas dzīvi, apdziedot angļu smalkumus, un visbeidzot izpildīja dzīvespriecīgas spāņu sadzīves dziesmas. Ansamblim pavadījumu spēlēja lautas virtuozs Sergejs Sjomins.
Vakars noslēdzās ar Antonio Vivaldi Koncertu do mažorā, ko izpildīja “Hanzas mūziķi” – flautistes Elita Ezermale un Tabita Marhela, vijolnieces Anna Spalviņa un Maija Ozola, čelliste Ilze Petrovska un klavesīniste Lelde Krastiņa.
Festivāla noslēguma koncerts iecerēts visplašāk. Tas notiks svētdienas pēcpusdienā Cēsu kultūras centrā un tajā muzicēs Vidzemes kamerorķestris. Pieaicināti solisti, no kuriem vispopulārākais šobrīd ir kontrtenors Sergejs Jēgers.
Komentāri