Zemesvēzis – gada kukainis
Par 2007. gada kukaini entomologu biedrība izvēlējusies zemesvēzi Gryllotalpa gryllotalpa. Kāpēc? Visi viņu ir redzējuši, lielākā daļa viņu necieš, taču zemesvēzis nemaz nav tik slikts, kā tu domā. Viņš ir unikāls! Māk rāpot, rakt, peldēt, muzicēt, spēj pat lidot, bet dara to reti. Apaļlapu rasene – gada augs
Apaļlapu rasene Drosera intermedia – 2007. gada augs, ko izvēlējušies Latvijas botāniķu biedrības biedri. Rasene ir visā Latvijā purvos bieži sastopams kukaiņēdājs augs, kurš sīkā auguma dēļ visbiežāk paliek cilvēkiem nepamanīts. Rasenes gaišzaļās apaļās lapas klātas ar spilgti sarkaniem dziedzermatiņiem. Katra matiņa galā kā rasas lāse spīguļo lipīga sekrēta piliens, pie kura pielipušos kukaiņus augs izmanto, lai iegūtu papildu barības vielas, – rasene lielāko daļu barības vielu iegūst medījot, ne barojoties ar saknēm. Vasaras vidū rasene uzzied ar baltiem ziediem, kas uz sprīdi gara kāta paceļas virs sūnām pieplakušās lapu rozetes.
Parastā liepa – gada koks
Latvijas dendrologu biedrība gada koka godā iecēlusi parasto liepu Tilia cordata. Tas ir viens no populārākajiem savvaļas augiem, kas bieži minēts latvju dainās un sakāmvārdos. Liepa esot sievu koks. Līdzīgi kā ozoli, liepas senajās reliģijās ir godināti un pielūgti kulta koki. Līdz mūsdienām izdzīvojušas un kuplo Valdemārpils jeb Sasmakas un Usmas elku liepas. Ķiploku gludspolīte – gada gliemezis
Par 2007. gada gliemezi ievēlēta ķiploku gludspolīte Oxychilus alliarius. Tas ir neliels gliemezis ar plakanu čaulu, kuras platums ir 5-7 mm. No citiem gliemežiem atšķiras ar netipisku pazīmi – tas smaržo pēc ķiploka. Smilšu krupis – gada dzīvnieks
Latvijas Dabas muzejs par gada dzīvnieku izvēlējies smilšu krupi Bufo calamita. Pirms gadiem 100 smilšu krupji pārsvarā dzīvoja tikai jūras piekrastē un upju ielejās, kur pavasarī veidojās seklas peļķes. Pēdējos gadu desmitos tas aizvien vairāk sastopams smilšu un grants karjeros, kur tāpat ir smilts un seklas peļķes, kas vajadzīgas nārstam. Parasti ir aktīvs krēslas stundās un naktī, bet jaunie dzīvnieki meklē barību arī dienā, kad vecie dzīvnieki ierokas smiltīs vai paslēpjas aliņās vai zem dažādiem priekšmetiem smilšainās vietās.
Latvijā suga iekļauta Sarkanās grāmatas 2. kategorijā kā suga, kuras indivīdu skaits samazinās un areāls sašaurinās dabisku cēloņu dēļ un cilvēka darbības rezultātā; arī ES Sugu un biotopu direktīvā tā iekļauta IV pielikumā kā Eiropas nozīmes suga un Bernes konvencijā II. pielikumā kā stingri aizsargājama suga. Šogad apritēs 20 gadi kopš smilšu krupja pirmo liegumu izveides Latvijā, kas bija arī pirmie šāda veida liegumi Eiropā. Diemžēl krupju skaits, piemēram, Karateru liegumā, sarucis no aptuveni 500 dzīvniekiem 1993. gadā līdz 50 pērn. Viens no iemesliem to skaita sarukumam ir nārsta vietu aizaugšana ar krūmiem. Smilšu krupi varat apskatīt Rīgas zooloģiskajā dārzā. Ja zināt, kur vēl savvaļā mīt šie abinieki, ziņojiet Latvijas Dabas muzeja zooloģijas nodaļai pa tālr. 7356040.
Melnā dzilna – gada putns
Par gada putnu Latvijas ornitoloģijas biedrība izvēlējusies melno dzilnu Dryocopus martius. Tā ir lielākā no mūsu dzeņu sugām, un pēc raksturīgā izskata – melns putns ar sarkanu galvas virsu – nav sajaucama ar citiem. Melnā dzilna sastopama Eiropā un Āzijā; Latvijā ligzdo 6-8 tūkstoši pāru. Šie putni dzīvo dažādos vecos mežos – šeit dzilnas atrod gan pietiekami resnus kokus, kuros izkalt dobumus ligzdošanai, gan nokaltušus un kritušus kokus, kuros tā meklē barību – atmirušā koksnē dzīvojošus vaboļu kāpurus un skudras. Melno dzilnu mēdz saukt arī par ekoloģiski nozīmīgu «atslēgas sugu». Tas tādēļ, ka šo putnu kaltajos dobumos turpmākajos gados ligzdo vairākas citas, galvenokārt īpaši aizsargājamas putnu sugas, kuras pašas sev dobumus neveido, piemēram, lielā gaura, meža balodis, bikšainais apogs, zaļā vārna un gaigala. Melnā dzilna Latvijā ir samērā bieži sastopama. Tomēr saistībā ar intensīvo mežizstrādi – vecu mežu platību samazināšanos un nokaltušo koku izvākšanu no meža – ornitologi prognozē melnās dzilnas skaita sarukšanu. Pēc “Vides Vēstīm” sagatavojusi Sarmīte Feldmane
Komentāri