4. kursa audzēkne
A.Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas 4. kursa, kuru šogad pārstāv vienīgi meitenes, žetonu vakars patiesi bija izdevies – jauks un sirsnīgs. Tiesa, to gaidot, ļoti cītīgi gatavojāmies, un mēģinājumos gāja raibi.
Pasākumam bija nopietnā un nenopietnā daļa. Nopietnajā aicinājām vecākus, skolotājus, skolasbiedrus un draugus atmiņu ceļojumā. Nonācām pašā bērnībā. Vecākiem izpildījām dziesmu „Piena ceļš”, bet uz ekrāna mijās mūsu bērnības fotogrāfijas.
Tad pārlēcām uz laiku pirms četriem gadiem, kad sākām gaitas Alfrēdskolā. Šķiet, tas bija vēl vakar. 1. kursā taču bijām 28 un arī četri puiši! Nu esam 14. Laiks bijis pretrunīgs – bezgalīgās ilgas pēc mājām mijās ar vēlmi izjust, kā tad ir dzīvot patstāvīgi, kad ik soli neuzrauga mammas modrā acs. 2. kurss atziņās ir visblāvākais, tomēr viens no pasākumiem atmiņās palicis spilgti – jauniņo iesvētības, ko rīkojām. Ar dzīvi Cēsīs jau aprasts, dažu labu reizi jau pat pieķeram sevi pie domas – gribas uz Cēsīm… 3. kursa 1. septembris pārsteidza ar audzinātāju maiņu. Ravitas Blaževicas vietā stājās Ivars Rausis. Interesants pavērsiens.
Gāja kā pa kalniem un ne vienmēr rožaini, bet tagad, kad skolas gaitas jau gandrīz noslēgušās, zinām, ka pārmaiņas nāca tikai par labu. Kursa sapulces reizi nedēļā vienmēr pārsteidza ar ko jaunu, par to allaž parūpējās skolotājs Ivars. Tādēļ žetonu vakarā teicām sirsnīgu paldies, uzdāvinot fotogrāfiju, kurā esam iemūžinātas. Paldies teicām ikvienam skolotājam.
4. kurss ir laiks, kad katra diena atgādina – otras tādas Alfrēdskolā vairs nebūs. Ir skumji un reizē vilinoši. Nemanot sirdīs iezogas dīvaina, silta sajūta, kādu vēlam ikvienam Cēsīs sastaptajam : „Tu esi mans draugs.” Šo sajūtu palīdzēja izteikt grupas „Tumsa” dziesma „Draugs” mūsu interpretācijā.
Nenopietnā daļa bija Gunas Rukšānes un mūsu kopdarbs – luga, kurā visas iejutāmies kādā lomā. Pat skolotājs I. Rausis attēloja ļauno pūķi, kurš bija iekārojis princesi. Darbība norisinājās viduslaiku galmā, un te nu bija it viss – karaļpāris, neaizsargātā princesīte, galmadāmas un āksts. Visam attēlotajam bija savs zemteksts – kopā uzveiksim ļauno pūķi, eksāmenus un beigsim skolu ar prieku un gandarījumu par aizvadīto laiku.
Zinu, pasākums nevienu klātesošo neatstāja vienaldzīgu, un par to ir milzīgs gandarījums.
