Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Teātris, teātris, teātris…

Druva
23:00
27.03.2007
5

Kā ik pavasari ap starptautisko Teātra dienu, rajona padome un valsts kultūras inspektore Cēsu rajonā Ilze Kalniņa kopā visus aicināja amatierteātru festivālā “Dzīvā afiša”. Cēsīs satikās astoņi amatierteātri un katrs profesionāļiem – režisoriem Haraldam Ulmanim, Didzim Jonovam un v/a “Tautas mākslas centrs” vecākajai speciālistei teātra jautājumos Dinārai Kleperei rādīja jaunākos iestudējumus. Tikai latviešu autoru lugas! Un kā pēc pēdējās izrādes – Cēsu Tautas teātra iestudētās A.Grijnieces lugas “Tiesības cerēt” – atzina Didzis Jonovs, visu dienu skatījāmies komēdijas, nebija laika nogurt, un festivāla noslēgumā bija izrāde, kura rosina domāt.

Protams, katram skatītājam, un viņu vidū bija galvenokārt amatierteātru aktieri, vislabāk patika katram sava izrāde, bet žūrijas komisija savu viedokli izteica katram kolektīvam un režisoram. Tā bija domu apmaiņa, profesionāļi ieteica, ko vēl varētu darīt, lai iestudējums būtu vēl labāks. No malas pateiktais bija vērtīgs.

Santa Kalniņa, Mārsnēnu amatierteātra režisore, pēc izrādes bija gandarīta, nospēlējuši godam. Mārsnēnieši pirmizrādi jau novērtējuši pērn.

“Laucinieki grib spēlēt teātri, un arī jaunieši, kuri mācās citur, labprāt brīvdienās iesaistās. Taču ne vienmēr visi tiek. Mums ir tradīcija kapu svētkos spēlēt izrādi. Ceru, ka izdosies pabeigt iestudēt lugu, kurā darbojas teju 20 aktieri,” pastāstīja režisore.

Inešu amatierteātris izvēlējies H. Paukša lugu “Es pagaidīšu aiz durvīm”. Kā atzina Dināra Klepere, Paukšu spēlēt nav viegli, un režisore Jasmīna Ošiņa un aktieri uztvēruši to noskaņu, lai atklātu autora izvirzītās problēmas. Tā riktīgi izsmieties lika liepēnieši un Cēsu neredzīgo biedrības teātra kopa “Aina”, bet bērni, kuru uz radošās apvienības MO leļļu izrādi sanāca pilna zāle, protams, par jaukākajām atzina “Zaķpasakas”. Raunēnieši skatītāju ieveda kādreizējā lauku sētā un kopā ar J.Jaunsudrabiņu izdzīvoja kaislības. Pārsteigums acīm bija teātra amatieru kopas Amatā “Taka” krāšņā kostīmizrāde – tik labi zināmās M.Zīverta “Minhauzena precības”. Ko spēj aktieris, lai tiktu uz skatuves – arī darināt krāšņus tērpus, kuros var justies īpašs un lepns.

Pēc astoņām izrādēm Dināra Klepere “Druvai” atzina, ka aizvadīta bezgala skaista diena. “Varu tikai pateikties cilvēkiem, kuri nesaudzīgi ziedo laiku, kuri mīl teātri. Cēsu rajona amatierteātri vienmēr bijuši līmenī. Tajos strādā režisori, kuri zina, kas ir teātris. Katrā izrādē bija savs knifiņš, katrā skaidri redzēja režisora un aktieru ieguldīto darbu. Ļoti priecēja repertuārs. Patika liepēniešu izrāde, arī cēsnieku – gan uz nopietnām pārdomām rosinošā, gan leļļu. Apbrīnojama Amatas “Takas” drosme pacelt tādu kostīmizrādi.” Savukārt Haralds Ulmanis sevišķu prieku izteica par Cēsu Tautas teātri, kurā darbojas daudzi jaunieši, un tas liecina, ka teātra spēlēšana nezudīs. “Kārtējoreiz liepēnieši apliecināja, ka ir vieni no labākajiem rajonā, iepriecināja “Aina” ar neviltoto spēlētprieku. Pārējie teātri visi ir līmenī, nevienu izrādi nav kauns skatīties,” tā H. Ulmanis. Didzis Jonovs, kurš pirmoreiz redzēja mūsu rajona amatierteātru sniegumu, atzina: “Svarīgākais, ka ir cilvēki, kuri grib spēlēt teātri un dara to. Ļoti gribētos, lai entuziasms nav tikai tāda brīvā laika pavadīšana, bet kļūst par nopietnu hobiju, kur sasniegt aizvien profesionālāku, augstāku kvalitāti. Nav profesionāļu un amatieru, ir amatnieciski vai profesionāli padarīts darbs. Cēsu rajonā ir divi kuģi – Cēsu Tautas teātris un MO, kam braukt līdzi, un ir tā vērtība. Man īpašs prieks par leļļu izrādi. Mazo skatītāju reakcija pateica visu.”

Patika, nepatika – tas katra paša ziņā, bet vērtēšanas komisija lika punktus, fiksēja kļūdas un uzteica labo. Kopvērtējumā skatē par labāko iestudējumu tika atzīta radošās apvienības MO iestudētās “Zaķpasakas” (režisore Kadrija Mičule), par labāko režiju un labāko scenogrāfiju festivālā tika godināts Cēsu Tautas teātris (Juris Feldmanis), par labāko aktieru ansambli festivālā tika uzteikta Liepas teātra kopa “Krams” (Benita Sausiņa), par labākajiem kostīmiem – teātra amatieru kopa Amatā “Taka” (Laila Vaičūna), žūrija atzina, ka labākais muzikālais noformējums ir drāmas kopai “Aina” (Aina Karele). Savukārt Raunas amatierteātris (Zita Neimane) žūrijas atzinību ieguva par latviešu tradicionālās teātra spēles veida izkopšanu, Mārsnēnu amatierteātris (Santa Kalniņa) – par atraktivitāti, Inešu amatierteātris (Jasmīna Ošiņa) – ar aktuālas tēmas izvēli.

Par labāko aktrisi festivālā tika atzīta Baiba Roze no radošās apvienības MO, bet labākajiem otrā plāna aktieriem – Inga Rakova no Liepas un Laimonis Krūmiņš no “Ainas”.

Cēsu kultūras centra foajē aplūkojama izstāde “Vienā vārdā saucas viss – teātris, teātris” . Tajā fotomirkļi ar un par

rajona amatierteātriem, viņu izrādēm. Nu jau arī šis festivāls ir vēsture.

“Bija iespēja redzēt, ko un kā kolēģi dara. Situācija mums katram citādāka, bet pieredzes apmaiņai noder ne tikai žūrijas teiktais, arī savējo,” atzina Liepas teātra kopas “Krams” režisore Benita Sausiņa. Pārējos foto atradīsiet sadaļā Foto galerija

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
5

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
11

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
68

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
67

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi