Latvijas jumiķu čempionātā jauniešu grupā uzvarēja Cēsu uzņēmuma “Melnā dzilna” pārstāvji Edgars Avens un Mārtiņš Bundzenieks.
Panākuma gūšanā nopelns ir arī meistaram Bruno Pravarnim, kurš pērn uzvarēja meistarklasē.
Čempionātā startēja desmit komandas, tātad konkurence bija gana nopietna. Edgars ar Mārtiņu sacensībās startēja pirmo reizi, jo jumiķa amatu abi sākuši apgūt tikai pērn, strādājot amatniecības uzņēmumā “Melnā dzilna”. Uzņēmuma īpašnieks Juris Skrebelis, kurš ir arī Latvijas jumiķu asociācijas valdes priekšsēdētājs, abus pamudinājis uz šo soli un viņu veikumu vērtē ļoti atzinīgi: “Kā sacensību rīkotājam man patika visu jauniešu komandu attieksme pret darbu. Ja vīri pa vidu iet uzpīpēt, tad jaunie strādāja bez atelpas no sirds. Sacensības pierādīja, ka nav mazsvarīga arī meistara pieredze, un gluži likumsakarīgi, ka šogad uzvarēja Bruno Pravarņa audzēkņi, jo viņš prata nodot savas zināšanas puišiem. Edgars un Mārtiņš pierādīja, ka pusgada laikā, ja grib, var apgūt nepieciešamos jumiķa amata pamatus un uzvarēt.”
Sacensības ilga divas dienas, kuru laikā trijām plaknēm bija jāuzliek plēvojums, jāliek latojums, jāklāj divu veidu dakstiņi un jāieliek jumta logi.
“Darbs bija apjomīgs, laika atpūtai nebija. Sākumā satraukums bija liels, bet dienas laikā nomierinājāmies un strādājām tā, kā to darām ikdienā. Protams, visu laiku nācās maksimāli koncentrēties, lai darbs tiktu paveikts precīzi. Katrā ziņā laiks paskrēja nemanot,” atceras M.Bundzenieks.
Arī meistars atzina, ka puiši darbu veikuši patiešām kvalitatīvi. Lai vērtēšana būtu iespējami objektīva, to darījuši paši meistari, vērtējot citu komandu darbu. B.Pravarnis atzīst, ka svarīga tā nianse, ka abi puiši strādā kopā arī ikdienā, un sacensībās nenācās domāt, kurš ko darīs. Ja nav šīs sadarbības, var sanākt neliels haoss. It īpaši pieaugušo sacensības ne reti varot dzirdēt itin spēcīgas vārdu apmaiņas komandas biedru starpā. Uzvarētāji stāsta, ka īpaša gatavošanās neesot notikusi, jo vislabākais treniņš ir ikdienas darbs.
“Jumiķa amats ir smags, bet interesants, jo nav divu vienādu objektu, katrā kaut kas savādāks. Tāpēc nepieciešams domāt līdzi, analizēt paveikto, prast atrast labāko risinājumu,” stāsta E.Avens.
J.Skrebelis atzīst, ka Latvijā ir izteikts profesionālu jumiķu trūkums, un problēma slēpjas faktā, ka valstī nav atrisināta jumiķu apmācība: “Pareizāk būtu teikt, ka tāda vispār nenotiek. Katrs kaut kur cenšas iegūt šīs iemaņas. Tāpēc arī sākām sacensību rīkošanu, lai cilvēki satiktos un redzētu, kā citi strādā. Asociācija veic apsekošanu, ja cilvēkiem rodas problēmas ar jumiķu darbu, un tur atklājas ļoti dīvainas lietas. Un galvenokārt tāpēc, ka nav kur profesionāli apgūt šis iemaņas. Pie šķībi uzmūrētas sienas cilvēks varbūt ar laiku var pierast, bet pie caura jumta nepieradīs.”
Meistars B.Pravarnis saka, ka nepieciešams strādāt vismaz piecus gadus, lai varētu teikt, ka jumiķa
amats ir apgūts. Pie tam, ne tikai fiziski nostrādāt, bet arī domāt par to, ko dara, jo šis amats prasa nepārtraukti domāt līdzi.
Abi jaunie čempioni atzīst, ka uzvara nākusi negaidīti, jo visu uzdevumu paveikt nav izdevies, bet žūrija vērtēja ne tikai paveikto apjomu, bet arī kvalitāti. Un tieši tas šoreiz izrādījies noteicošais.
“Tā kā visu nebijām pabeiguši, cerējām, ka varbūt būsim pirmajā četriniekā. Apbalvoja trešo vietu, otro, un jau nodomājām, ka šoreiz esam bešā. Bet tad sāka runāt, ka uzvarētāju komandas meistars uzvarējis pērn, sapratām, ka esam pirmie. Tas bija negaidīts panākums. Gandarījums par pašu sasniegto ir, bet saprotam, ka pasaulē uz uzvaru ir nereāli pretendēt. Jo sacensībās piedalīsies valstis, kur jumiķu tradīcijas ir ļoti spēcīgas. Bet tā būs iespēja redzēt, kā strādā citu valstu jumiķi,” saka M.Bundzenieks.
20. Pasaules čempionāts notiks novembrī Ungārijā. J.Skrebelis stāsta, ka pirms tam būs nometne, lai jaunie jumiķi varētu labāk sagatavoties šim pārbaudījumam. Jo pasaules čempionātā būs jāklāj ne tikai dakstiņu jumts, bet arī dabīgais šīferis, ko Latvijā pielieto ļoti maz, līdz ar to trūkst meistaru. Tāpēc būs sagatavošanās posms, lai zinātu, kā to darīt.
Komentāri