Satiksmes negadījumu statistika gada trijos mēnešos nav iepriecinoša. Uz Latvijas autoceļiem gājuši bojā 108 cilvēki, par 40 procentiem vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā. Traumas guvuši 1177 cilvēki. Krasi pieaudzis arī to aizturēto autovadītāju skaits, kuri pie stūres sēdušies dzērumā. Lai pārrunātu, kāda ir situācija Cēsīs un rajonā, kur meklējami iemesli pārkāpumu skaita pieaugumam, „Druva” uz sarunu aicināja rajona policijas pārvaldes ceļu policijas priekšnieka vietas izpildītāju Andri Pāži un Cēsu pašvaldības policijas priekšnieku Valdi Sviķi.
Sodi vairs nebaida
– Ne reti dzirdēts, ka pilsētā nemana ceļu policiju.
A.Pāže: – To daudz neredz arī uz lielajām šosejām, bet policija tur ir. Izveidojies priekšstats, ja policisti braukā pa ielām vai kaut kur stāv un ķer pārkāpējus, tad viņi strādā, ja ne – kaut kur guļ vai Gaujmalā atpūšas. Tā nav, mēs strādājam nepārtraukti. Rajonā ir 1200 kilometru ceļu tīkls, otrs lielākais aiz Rīgas rajona, un rajonu šķērso divas lielās maģistrāles. Mūsu darbiniekiem šis apjoms jāaptver ar esošajiem resursiem. Dienas laikā visu nevar apgūt, tāpēc katru dienu dežūras notiek citā vietā. Papildus vēl ir avāriju dokumentālā noformēšana, kas aizņem ilgu laiku. Vienas avārijas dokumentēšana prasa aptuveni divas stundas.
Ceļu policija strādā un strādās, īpašu uzmanību pievēršot gājējiem, viņu uzvedībai uz ceļa, kā arī autovadītājiem – ātruma ievērošanai, drošības jostu lietošanai, agresīvai braukšanai un braukšanai alkohola reibumā.
– Kāda ir ceļu policijas un pašvaldības policijas sadarbība?
V.Sviķis: – Tā notiek regulāri. Īpaši ražīgs bija 2005. gads, kad aizturējām un ceļu policijai nodevām vairāk nekā 80 autovadītājus. Tas ir liels skaits, ņemot vērā, ka tā nav mūsu pamatfunkcija. Pērn bija nedaudz mazāk, bet šogad trijos mēnešos esam aizturējuši vairāk nekā 20. Lielākoties autovadītāji aizturēti par braukšanu dzērumā, par ceļazīmju klaju ignorēšanu vai braukšanu bez vadītāja tiesībām.
A.Pāže: – Ir labi, ka Cēsīs ir pašvaldības policija. Tas mums ir liels atspaids, jo varu sūtīt ekipāžas strādāt uz lielajiem un lauku ceļiem, zinot, ka pilsēta nepaliek tukša. Arī profilaktiskajos pasākumos pilsētā cenšamies piesaistīt pašvaldības policiju.
– Statistika vēsta, ka arvien vairāk aiztur iereibušus autovadītājus.
A.Pāže: – Pērn pirmajos trīs mēnešos rajonā par braukšanu dzērumā aizturēja 40 autovadītājus, šogad jau ir 65. Grūti pateikt, kas vainojams pieaugumā. Vai nu mūsu darbs kļuvis aktīvāks, vai arī cilvēki pieraduši un mazāk baidās no bargajiem sodiem.
– Kā autovadītāji pamato, kāpēc dzēruši un braukuši?
A.Pāže:– Kad esi iedzēris, jūra līdz ceļiem. Pārliecība – mani taču nenoķers. Kad noķer, saka, ka izdzēris tikai vienu glāzi. Man liekas, tur vainojama arī cilvēku vieglprātība un uzspļaušana likumiem. Ja gribas iedzert alkoholisku dzērienu, var taču atstāt mašīnu un braukt ar taksi. Tas būs krietni lētāk, nekā atsēdēt un maksāt aptuveni 700 latus. Bet, kamēr neapdedzinās, nekas nelīdz.
V.Sviķis: – Man šķiet, svarīgs arī psiholoģiskais aspekts. Kad tikko ieviesa bargos sodus, sabiedrībai bija šoks – liela soda nauda, jāatsēž diennaktis. Par to daudz rakstīja, rādīja, kādas ir kameras, bet tagad cilvēki par to jau piemirsuši un, kad iedzer, tas vispār kļūst mazsvarīgs.
– Vajag lielākus sodus?
V.Sviķis: – Ja sabiedrība būtu veselīgi domājoša un saprotoša, sodi varētu nebūt lieli, bet pašreizējā situācijā tie nepieciešami bargi. Tas attiecas ne tikai uz braukšanu dzērumā. Par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu ir naudas sods pieci līdz desmit lati. Kad, sodot autovadītāju, paskatāmies datu bāzē, redzams, ka viņam jau vairāk nekā desmit šādu sodu. Tātad cilvēkam šie lati ir nieks, viņš tos maksā nedomādams. Tā jau ir sistēma, un te varētu līdzēt tikai bargāki sodi, jo cilvēka apziņa nemainās.
Pret dzērājiem vajadzētu īpaši cīnīties. Ja cilvēks grib sev darīt galu, lai to dara, kāpēc jāvelk iekšā citi – mašīnas pasažieri un pārējie satiksmes dalībnieki. Ar kādām tiesībām viņš drīkst citu sakropļot vai nogalināt! Manuprāt, pret šo pārkāpumu vajadzētu vērsties ar visbargākajiem sodiem.
A.Pāže: – Par braukšanu dzērumā un ātruma pārsniegšanu sodiem vajadzētu būt krietni bargākiem, jo tieši šie pārkāpēji izraisa visvairāk avāriju uz valsts ceļiem. Ceru, ka mainīs likumus, un krimināli sodāms būtu pārkāpums, ja autovadītājs brauks alkohola reibumā un alkohola līmenis organismā pārsniegs promili. Tad varbūt cilvēki sāks nopietnāk domāt.
Skabarga cita acī
– Izskanēja informācija, ka rajonā šogad pieaudzis to autovadītāju skaits, kas aizturēti par agresīvu braukšanu.
A.Pāže: – Šogad aizturēti desmit, bet šis skaitlis neko neraksturo. Desmit varētu aizturēt dienas laikā, jo gandrīz jebkuru pārkāpumu – ceļazīmes neievērošanu, luksofora neievērošanu, ātruma pārsniegšanu un citus iespējams interpretēt kā agresīvu braukšanu. Jebkurš pārkāpums aizskar citu autovadītāju, kuri ievēro noteikumus, intereses. Arī viņi sāks domāt: “Kāpēc man jāievēro noteikumi, ja cits brauc kā grib?!” Tāpēc arī agresīvā braukšana tiek iedalīta divās daļās – traucējošās situācijas un interešu aizskaršana.
Jā, Cēsīs pie luksoforiem noteikumus pārkāpj regulāri. Ne viens vien turpina braukt, kaut jau deg sarkanais signāls.
V.Sviķis: – Varētu pat teikt, ka Cēsīs luksoforus ignorē atklāti. Dzelteno gaismu vispār neievēro, drīzāk vērojama tendence, ka, to pamanot, autovadītājs vēl piedod gāzi, lai paspētu tikt pāri.
A.Pāže: – Te svarīgs fiksēšanas process, tāpēc, kontrolējot šos pārkāpumus, cenšamies tos uzņemt video, lai pārkāpējs nevarētu izvairīties no atbildības. Šo normu visbiežāk pārkāpj autovadītāji, kuri tikko ieguvuši tiesības. Kad sodītie atnāk pie manis, prasu, kurā autoskolā mācījies, ja nezina noteikumus. Ja viņš cenšas apgalvot, ka zina, norādu: “Ja zinātu, te, manā kabinetā, nesēdētu.”
Manuprāt, autovadītāja apliecībai vajadzētu nākt grūtāk, lai cilvēki to tiešām augstu vērtētu un baidītos pazaudēt. Autoskolas kā no konveijera izlaiž autovadītājus un neinteresējas, kas ar viņiem notiek pēc tam. Viņi eksāmenus nolikuši, skola naudu saņēmusi, un viss. Bet tiesības nenozīmē, ka esi profesionālis. Tas īpaši attiecināms uz jauniešiem, kuri domā, ka līdz ar tiesību iegūšanu kļuvuši par ceļa valdniekiem, bet patiesībā rada draudus citiem satiksmes dalībniekiem. Nesaku to par visiem, jo dažs labs jaunais brauc daudz prātīgāk, nekā vecie buki, kas arī dažkārt grēko. Tiem, kuri brauc jau daudzus gadus, uzmanība ir notrulinājusies, viņos ir pārliecība, ka jebkurā gadījumā spēs savākt mašīnu. Šāda pašpārliecinātība var novest pie bēdīgām sekām. Modrības uz ceļa nekad nevar būt par daudz.
– Vai braukšanas kultūra pēdējos gados mainījusies?
A.Pāže: – Ja vērtējam kopumā, neņemot vērā atsevišķus indivīdus, situācija nedaudz kļuvusi labāka, bet gribas, lai tas notiktu straujāk. Ar ko sākas braukšanas kultūra? To labi var redzēt daudzdzīvokļu namu pagalmos, skatoties, cik dažs nekaunīgi novieto savu auto.
Kultūru var redzēt arī uz gājēju pārejām, un tur redzamas abas iesaistītās puses – braucēji un gājēji. Autovadītāji cenšas apstāties, lai palaistu gājējus, savukārt tie kļūst arvien bezkaunīgāki. Iet pāri ielai un sapņo, brīžiem pat demonstratīvi. Gājēji negrib saprast, ka tīšām kavē satiksmi. Bet šādos gadījumos viņus var sodīt par gājēju pienākumu nepildīšanu.
– Vai var cīnīties ar šo dīvaino automašīnu novietošanu pagalmā? Dažkārt tiešām var brīnīties par cilvēku izdomu.
V.Sviķis: – Mašīnu kļūst arvien vairāk, bet stāvvietu skaits pieaug lēni. Vaina tā, ka katrs cenšas nolikt auto pie sava loga, netiek ievērota paredzētā trīs metru distance līdz ēkai. Stāvošiem auto netiek garām operatīvais transports, dažkārt arī māmiņas ar ratiņiem. Gadās, ka pat cilvēki nevar izspraukties cauri. Mums ir daudz konfliktsituāciju par autovadītāju sodīšanu iekšpagalmos. Gandrīz katrs cenšas sodu apstrīdēt, mēģinot rast attaisnojumu savai rīcībai. Viņiem neinteresē, vai citi tiek garām, vai auto netraucē kustībai, galvenais, lai pašam ir labi.
A.Pāže: – Te nebūtu ko diskutēt, jo likums visiem ir vienāds. Ir stāvēšanas un apstāšanās noteikumi, un tie jāievēro. Viss galvenokārt atkarīgs no paša cilvēka, jo netrūkst tādu, kuri pēc soda saņemšanas nāk un saka, ka vēl tā un tā mašīna pagalmā bijusi nolikta nepareizi. Tad nākas teikt, lai neskatās uz citiem, bet uz sevi. Nav jāmācās no slikta piemēra. Neviens negrib atzīt savas kļūdas, vieglāk ir vainot citus.
V.Sviķis: – Negribu aizvainot daiļā dzimuma pārstāves, bet viņas visbiežāk ir nesaprašanā, ko pārkāpušas. Sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, tajā tiek norādīts, kāds ceļu satiksmes noteikumu vai administratīvā kodeksa pants pārkāpts, bet viņas nāk un prasa, par ko sods. Tad nākas atgādināt, ka mums nav jāmāca ceļu satiksmes noteikumi. Bet dažkārt nākas ņemt rokās noteikumu grāmatiņu un skaidrot, kas pārkāpts.
A.Pāže: – Ja cilvēks brauc ar mašīnu, tātad viņš mācījies autoskolā, licis eksāmenu un visas šīs nianses būtu jāzina. Klasisks pārkāpums ik dienu vērojams pie dzelzceļa pārbrauktuves. Kad vilciens aiziet, lielākā daļa aizbrauc, neapstājoties pie “Stop” zīmes, bet noteikumi nosaka, ka jāapstājas, neraugoties uz to, ka pirms tam stāvēts dažus metrus no zīmes.
Pārkāpj apzināti
– Vai drošības jostas lieto vairāk nekā agrāk?
A.Pāže: – Ja vēl nesen tās galvenokārt lika tikai priekšā sēdošie, tagad to dara arī aizmugures sēdekļa pasažieri. Patīkami redzēt, ka aizmugurē sēdošie bērni sprādzējas, jo mazuļu drošībai mašīnā jāseko īpaši. Turpināsim kontroli, būs reidi pie bērnudārziem, lai redzētu, kā vecāki rūpējas par bērnu drošību.
V.Sviķis: – Lai visu izkontrolētu, ar esošajiem policijas spēkiem ir par maz.
A.Pāže: – Problēmas risinājums neslēpjas policistu skaitā, bet cilvēku apziņā, ka noteikumi ir jāievēro. Policijai būtu jāveic preventīvie pasākumi, diemžēl tagad mēs esam soģa vietā un cīnāmies ar sekām. Cilvēki runā, ka policijai galvenais ir iespējami vairāk sodīt. Bet, ja neviens nepārkāptu noteikumus, sodīt nevajadzētu.
– Vai iespējams cīnīties ar ātruma pārkāpējiem?
A.Pāže: – Rajonā ir divas lielās maģistrāles, uz kurām autovadītāji nemitīgi pārkāpj ātrumu. Arī te jārunā par braukšanas kultūru. Pārkāpējs vienmēr atrod sev attaisnojumu, bet noteikumi ir pārkāpti pat tad, ja ātrums pārsniegts par pieciem kilometriem. Jo ātruma pārkāpēji rada bīstamību citiem satiksmes dalībniekiem. Ja jāsteidzas, autovadītājs ir stresains, kas var radīt īpašu bīstamību uz ceļa, iedzenot stresā arī pārējos. Šiem skrējējiem jautāju, vai, braucot ārzemēs, ja sanācis to darīt, arī pārkāpjat ātrumu? Visi apgalvo, ka ne, jo tad ir liels sods. Vai tiešām mums Latvija jāpārvērš par vietu, kur katrs dara kā grib? Kad sodām vainīgos, mums pārmet, ka ceļu policijai galvenais kādu noķert. Bet kam tad ir ceļu satiksmes noteikumi? Lai tos ievērotu, ne lai ignorētu.
V.Sviķis: – Viss sākas ar sīkām niansēm, piemēram, ar mašīnas novietošanu neatļautā vietā. Ja autovadītājs neievēro šos noteikumus, viņš pārkāpj arī ātrumu, varbūt pat brauc dzērumā.
Pērn kopā ar valsts policijas darbiniekiem par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu neievērošanu esam sodījuši gandrīz 2000 autovadītāju. Šogad jau 500 sodīti, un tas tikai Cēsīs. Atliek kādu dienu nepasekot situācijai, lai sāktos visatļautība. Filozofija vienkārša – autovadītājam tur vajag apstāties un viņš to dara, neskatoties ne uz ko. Esmu pārliecināts, ka 90 procenti zina, ka pārkāpj noteikumus, dara to apzināti. Tā filozofija tik dziļi ir iespiedusies cilvēkos, ka mainīt laikam neko nevar.
A.Pāže: – Sliktākais tas, ka cilvēki ir pārliecināti, ka varēs atpirkties. Nesen bija gadījums Bērzkrogā. Aizturēju mašīnu, kura pārkāpa ātrumu par vairāk nekā 20 kilometriem stundā. Pieeju klāt, mašīnā sēž vecāki un aizmugurējā sēdeklī bērni. Ko viņi redz? Tēvs izņem naudu, ieliek apdrošināšanas polisē un sniedz man kopā ar dokumentiem. Es saku: “Paldies, ejam rakstīt protokolu par kukuļdošanu!” Protams, uzreiz blakus sēdošā sieviete sāks skaidroties, ka tas tāds pārpratums, ka tas netīšām un tamlīdzīgi. Saku: “Ko jūs ar šo piemēru rādāt saviem bērniem? To, ka viss pērkams, ka šādā veidā viegli var tikt vaļā no soda?” Bērni izaugs un mācīsies nevis ievērot noteikumus, bet to, kā tos pārkāpt, kā var atpirkties no soda. Bet, ja autovadītājs ievēro noteikumus, viņam par to nav jādomā. Tad ceļu policija būs draugs. Manuprāt, jānomainās paaudzēm, lai situācija uzlabotos.
– Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš teica – nedodiet naudu policistiem, jo paši šoferi izraisa runas, pēc tam stāstot, ka izdevies atpirkties.
A.Pāže: – Tam tikai jāpiekrīt. Saprotu, ka policistiem, kuri sākuši ņemt, grūti apstāties, jo apetīte rodas ēdot. Bet tas ir līdz reizei. Saku saviem darbiniekiem, vai piecu latu dēļ ir vērts bojāt dzīvi? Saku, nedod Dievs, ja uzzināšu, ka kāds ņem! Uzreiz būs dienesta izmeklēšana. Un labākajā variantā jāšķiras no darba, sliktākajā var nākties sēdēt aiz restēm. Jācenšas celt policijas prestižs, uzticība tai.
Komentāri