Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

ZPD – jauniešu bieds

Druva
23:00
19.04.2007
10

DA Cēsu valsts ģimnāzijas skolniece

Tuvojoties pavasarim, vidusskolēnu prātus nodarbina tieši šī trīs burtu kombinācija. ZPD – zinātniski pētnieciskais darbs. Tie jāizstrādā un jāaizstāv ikvienam vecāko klašu skolēnam. Šajā laikā skolā manāma spriedze un aktīva rosīšanās. Taču darbojas viens no Mērfija likumiem – lielākā daļa par ZPD izstrādi atceras pāris nedēļas vai pat dienas pirms tā aizstāvēšanas, kad ir par vēlu un darba paveikšanai nākas ziedot ne tikai basketbola treniņus un nodarbības autoskolā, bet arī diennakts tumšās stundas. Apsveicami, ka tendence rakstīt darbu brīdī, kad aizstāvēšanas cilpa savelkas ap kaklu, vairumu skolēnu pamatīgi mobilizē un cītīgais darbs attaisnojas ar panākumiem un patiesu gandarījuma sajūtu.

Bet kas tad ir šis noslēpumainais burtu salikums? Tiem, kas vēl nezina, varu atklāt galvenās iezīmes. Zinātniski pētnieciskais darbs ir laikietilpīgs, nopietns un atbildīgs veikums. Tas darāms divu vidusskolas gadu laikā kādā no interesējošām tēmām. Lielākās grūtības jauniešiem parasti sagādā pati tēmas izvēle, jo tai nav nekādu ierobežojumu – brīva vieta katra fantāzijai. Kad tēma izraudzīta, jāķeras pie teorētiskās informācijas atlases un plānošanas, kā notiks pētnieciskā darba praktiskā rīcība. Praktiskā daļa visbiežāk saistās ar iedzīvotāju anketēšanu un intervijas ar profesionāļiem. Rosīgākie pagūst izdomāt arī kādu eksperimentu, lai iegūtu unikālus rezultātus un patiesi varētu saukt savu meistardarbu par zinātniski pētniecisku. Taču ar to viss nebeidzas. Gana piņķerīga ir darba noformēšana, jo tajā ir savi standarti un sīkas nianses, kuras neievērojot, var zaudēt tik vērtīgos punktus. Jāpiemin, ka zinātniski pētnieciskā darba lappušu skaitam pie labiem apstākļiem vajadzētu sasniegt trešā desmita atzīmi.

Kad punkts uz i uzlikts un garadarbs iesiets, jādomā par tā prezentēšanu. ZPD aizstāvēšana notiek pa sekcijām un to ir daudz – sākot ar valodniecību un beidzot ar ekonomiku. Prezentēšana sākas ar zinātniski pētniecisko darbu lasījumiem skolā. Katrs autors saprotamā valodā žūrijai un saviem vienaudžiem stāsta par paveikto, izpētīto un secināto. No prezentācijas daudz kas atkarīgs, tāpēc jābūt pārliecinošai, iedvesmojošai runai, nevis secīgai teksta nolasīšanai no lapiņas. Labāko darbu autoriem paveras ceļš uz lasījumu konkursu rajonā. Starp citu, Cēsu rajonā nesen noslēdzās šī vērtēšanas kārta. Labākie un pārliecinošāk aizstāvētie darbi tiek izvirzīti sasniegt augstākas virsotnes – gūt panākumus valsts līmenī.

Tāds nu ir pētnieciskā darbā ejamais ceļš. Patiesi nogurdinošs un apnicīgs. Daļa jauniešu, sastopoties jau ar pirmajām nepatikšanām, paceļ padošanās balto karodziņu un izsvītro sevi no tālākās cīņas, no aktīvas iesaistīšanās pētnieciskā darbā. Bet, kā jau katrā dzīves lauciņā – arī šeit izdzīvo stiprākais.

Redakcijas piebilde. Litas Jubertes zinātniski pētnieciskais darbs ”Frančaizings kā komercdarbības forma Latvijā” rajona konkursā ekonomikas sekcijā ieguvis augstu žūrijas vērtējumu un izvirzīts uz valsts konkursu. Zinātniskā darba vadītāja – skolotāja N.Persaņa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
6

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
18

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
70

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
44

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
78

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
54

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi