Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Biznesa domnīca rosina viedokļu apmaiņu

Jānis Gabrāns
00:00
31.10.2019
4
Biznesa Domnica2 1

Ar pasākumu Cēsīs tika ievadīts biznesa domnīcu cikls, kas notiks vēl vairākās Latvijas pilsētās. To rīko Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Vizīti Cēsīs viesi sāka ar viesošanos uzņēmumā “M.E.LAT-LUX”, kur tikās ar Cēsu Uzņēmēju kluba valdi. Tika pārrunātas gan vietējās aktualitātes, gan valstiskas norises. Pēc sarunām viesi iepazinās ar uzņēmumu “M.E.LAT-LUX”. Tā vadītājs Māris Gailis, stāstot par veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatiem, norādīja, ka viņi daudz investē speciālistos un to vislabāk novērtējot klienti: “Mums nevajag reklāmu, klienti, kuri reiz te bijuši, atgriežas atkal un atkal. Mums klienti vienmēr bijuši pirmajā vietā.”

Dienas otrajā pusē “Villā Santa” viesi tikās ar reģiona uzņēmējiem, lai pārrunātu aktualitātes. Stāstot par šādu tikšanos rīkošanu, LDDK ģenerālsekretāre Līga Meņģelsone uzsvēra, ka reģionos darbojas daudz jaudīgu un ilgt­spējīgu uzņēmumu, tāpēc biznesa domnīcās tiks stāstīts, kā darba devējiem, izmantojot dažādus atbalsta veidus, kļūt par ietekmīgu spēku sociālekonomisko interešu līdzsvarošanā.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs uzrunā norādīja uz prioritātēm uzņēmējdarbībā: “Galvenā no tām ir konkurētspēja un reputācija. Tikpat svarīga ir kvalificēta darbaspēka pieejamība, resursu izmaksas, reformas un sociālais dialogs. Bez dialoga uz priekšu netiksim. Tikai tas dod iespēju izmantot katra cilvēka unikālās īpašības, papildināt vienam otru ar zināšanām, pieredzi, atbildību un savu izpratni par dzīvi.”

LDDK eksperts Jānis Hermanis prezentēja ieskatu par globālās ekonomikas ietekmi uz konkrētā reģiona tautsaimniecību. Viņš norādīja, ka pasaules ekonomika aug lēnāk nekā iepriekš: “Tas nav tāpēc, ka ir kāds burbulis vai problēmas finanšu sektorā, galvenie iemesli saistīti ar destruktīviem un neprognozējamiem politiķu lēmumiem. Tāpēc arī attiecībā uz nākotni ir neskaidrība. Starptautiskais valūtas fonds aprēķinājis, ka tādēļ pasaules iekšzemes kopprodukts šogad zaudējis vienu procentu, kas ir aptuveni Šveices ekonomika. Un tas tādēļ, ka ir tirdzniecības kari, breksits, citas tiešās un netiešās ietekmes.”

Viņš runāja arī par ekonomisko situāciju valstī, kā vienu no problēmām minot to, ka darba tirgū ienāk mazāk cilvēku, nekā iziet, tas liecina, ka darba tirgus sasprings arvien vairāk. “Tas vēl jūtamāks reģionos, kur iedzīvotāju skaits samazinās, cilvēki noveco. Tas ir liels izaicinājums darba devējiem, jo būs mazāk cilvēku, kuri strādā, arī iekšējais tirgus kļūs mazāks. Tāpēc jāskatās plašāk, jāstrādā uz citiem Latvijas reģioniem un citām valstīm, globālajiem tirgiem,” teica J. Hermanis.

L. Meņģelsone runāja par to, kāds ir ietekmīgs darba devējs, kā panākt procesu pozitīvu virzību: “Viens nav karotājs, vispirms jautājumi jārisina nozarē. Tāpēc svarīgi apvienoties uzņēmēju klubos, nozaru asociācijās, lai caur tiem, caur LDDK virzītu svarīgus jautājumus.”

Valsts finanšu institūcijas ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš informēja par piedāvājumiem, kas īpaši noderīgi uzņēmējiem. Pēc viņa teiktā ALTUM finanšu portfelis 2019. – 2022.gadā būs 945 miljonu eiro vērtībā: “Mums ir finansējums, to gribam ātrāk laist apritē. Mēs nekonkurējam ar bankām, ejam riskantākos, bet daudzsološos projektos. Mūsu uzdevums palīdzēt Latvijai augt.”

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāvis ekonomists Mārtiņš Zemītis, stāstot par Eiropas naudas pieejamību, norādīja, ka visos aizvadītajos gados, pieskaitot līdzekļus, kurus saņēmām pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, Latvijā iepludināti apmēram 12 miljardi eiro, kas ir vairāk nekā valsts gada budžets: “Latvija ir ļoti atkarīga no Eiropas naudas, bet, kā zināms, neviena atkarība nav laba veselībai. Ik gadu vairāk nekā 60 procenti, dažos gados pat gandrīz 70 procenti investīciju saistītas ar Eiropas naudas injekcijām. Ar Eiropas naudu paveikts daudz, to nevar noliegt, bet pārāk daudz likts tieši uz šo atkarību, īpaši reģionos maz notiek bez Eiropas finansējuma.”

Pēc pasākuma Cēsu uzņēmējs Mārtiņš Raudziņš atzina, ka šādas domnīcas ir vajadzīgas un lieliski, ka tā notiek Cēsīs: “Uz­ņēmējiem laika grafiks saspringts, bet to atrast šādam pasākumam ir vērtīgi. Uzzināju noderīgu informāciju par ALTUM, bija labas prezentācijas par ekonomikas tendencēm, ir pietiekami daudz informācijas, ko pārdomāt, analizēt, bet lēmumi jāpieņem katram pašam.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi