Cēsu sv. Jāņa draudzē šī bija svarīga nedēļa, jo baznīcā uz sanāksmi ieradās Vidzemes evaņģēliski luterisko draudžu mācītāji, lai diskutētu par galvenajiem lēmumprojektiem, ko iecerēts pieņemt Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) 23. sinodē.
Sanāksme sākās ar dievkalpojumu, ko vadīja LELB arhibīskaps Jānis Vanags. Kā atzina LELB konsistorijas finanšu komisijas vadītājs, Āraišu draudzes mācītājs Artis Eglītis, kopīgiem dievkalpojumiem ir īpaša nozīme, jo tādus reti sanāk svinēt: “Šādās reizēs dievkalpojums atšķiras no ierastā draudzes dievkalpojuma svētdienās, tajā valda īpašs noskaņojums un sadraudzība. Lai arī cilvēku baznīcā bija mazāk, liturģija skanēja pacilātāk.”
Pēc dievkalpojuma mācītāji pulcējās baznīcas mazajā zālē, lai spriestu par aktuālākajiem jautājumiem. Arhibīskaps Jānis Vanags “Druvai” atzina, ka tikšanās pirms sinodes ir ierasta prakse: “Gaidāmās sinodes darba kārtībā ir vairāki nopietni jautājumi. Tie vispirms jāizskata mācītāju konferencē, bet tas ir pārāk liels forums, lai visu sīki izanalizētu. Tāpēc notiek gatavošanās, lai mācītāji mazākā pulkā iespējami plaši varētu pārrunāt diskutablos jautājumu.”
J.Vanags pastāstīja, ka sinodē ieplānoti trīs galvenie jautājumi. Viens saistīts ar jauno baznīcas satversmi, kas top jau aptuveni desmit gadus un vairākkārt ir diskutēta sinodēs. Beidzot iecerēts to pieņemt, lai varētu sākt atbilstoši strādāt. Otrs svarīgs jautājums ir divu bīskapu ievēlēšana, jo LELB tagad iedalīta trijās diacēzēs. Rīgas arhidiacēzes, kura ietilpst arī Vidzeme, vadītājs ir pats arhibīskaps, bet nepieciešams ievēlēt bīskapus Liepājas un Daugavpils diacēzēm. Šajā tikšanās reizē tika diskutēts par bīskapu pienākumiem, atbildību un iespējamām kandidatūrām.
“Ir vēl kāds ļoti svarīgs saimnieciskais jautājums, proti, mācītāju atalgojums. Diemžēl jāsecina, ka Latvijā mācītāju vidējā izpeļņa ir 98 lati mēnesī, kas ir stipri zemāk par iztikas minimumu. Nepieciešamas izmaiņas, jo mācītāji strādā daudz, bet saņem maz. Tas ietekmē mācītāja ikdienu un ģimeni, jo mūsu baznīcā nav celibāta, kad mācītājs atbild tikai par sevi. Draudzēs strādā gados jauni mācītāji, kuriem ir ģimenes, tāpēc jādomā, kā viņiem palīdzēt. Varbūt nesakārtotais algu jautājums arī attur cilvēkus no teoloģijas studijām. Daudzi mūsu mācītāji strādā arī laicīgo darbu, bet no tā cieš kalpošana. Kā teikts Bībelē – nevar kalpot diviem vienlaikus,” norādīja J.Vanags.
Mācītāju tikšanās nozīmi akcentēja arī A. Eglītis, norādot, ka svarīgi sagatavoties pirms nozīmīgiem notikumiem: “Ja nopietnu jautājumu izvirza pēkšņi, vieniem tas rada sašutumu, citiem ir vienaldzīgs. Grūti atrast pareizo un racionālo risinājumu. Tāpēc nepieciešams tikties, lai visu smalki izdiskutētu un izvairītos no sasteigtiem lēmumiem. Garīdznieki ir baznīcas sūtņi savās draudzēs, kuri skaidro, ko baznīca domā garīgajā jomā, tāpēc svarīgi, lai viņi orientējas visos jautājumos. Arī praktiskās un saimnieciskās lietas, ko aktualizē Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca, mācītājiem svarīgi zināt pirmajiem. Lai viņi tās izprot, pirms stāstīt tālāk draudzēs.”
Tikšanās nozīmi atzīmēja arī Cēsu sv. Jāņa draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs, uzsverot, ka draudzei nozīmīga ir katra arhibīskapa viesošanās baznīcā. Cēsīs bieži notiek dažādu Vidzemes draudžu nozaru pārstāvju tikšanās, jo pilsēta atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā, arī draudze te ir lielākā.
“Šoreiz īpaši svarīgi bija tas, ka varēja sastapt amata brāļus, ar kuriem ikdienā nemaz tik bieži neiznāk tikties. Šādas tikšanās stiprina un ļauj uzzināt par norisēm un aktualitātēm citviet, gūt ieskatu par mūsu baznīcas aktivitātēm,” atzina D.Kreicbergs.
Komentāri