Lai uzsvērtu, kur Vecpiebalgas muiža atrodas, dažreiz saka arī – Inešu. Tā ir galvenā no pagasta piecām muižām. Dokumentos pieminēta jau 1688. gadā. Pēc Ziemeļu kara un Vidzemes pievienošanas Krievijai 18. gadsimta sākumā cars Pēteris I to uzdāvināja grāfam Šeremetjevam. Dzimtas īpašumā muiža atradās līdz 20. gadsimta Latvijas agrārreformai.
1905. gadā revolucionāri muižu nodedzināja, pakāpeniski tā tika atjaunota. No 1920. līdz 1931. gadam te atradās Vecpiebalgas draudzes skola.
Vēl līdz 80. gadu sākumam muižā bija dzīvokļi. Dažādos laika posmos te dzīvojuši Arvīds Tomsons, Albertīna Daina, Kārļa Sermuļa ģimene, Rita Kondratjeva – tā apgalvo pagasta hronists Mārtiņš Frīdvalds.
Daudzfunkcionāla ir ēkas izmantošana. Kopš 1945. gada te izvietota pagasta izpildkomiteja (padome). Visu laiku te bijis tautas nams. Uz tā skatuves Inešu pašdarbnieki spēlējuši daudzās iestudētās lugas, notikuši citi pasākumi. Muižā izvietota bibliotēka. Darbojas vietējā pasta nodaļa, ir telefona centrāle. Noslēgts līgums par frizētavas izvietošanu. Joprojām darbojas ēdnīca, tiesa, maltītes šeit bauda tikai skolasbērni. Vienā telpā darbojas dāmu klubs, kā smej vietējie asprāši. Te regulāri tiek papildināta Piebalgas ievērojamo sieviešu ekspozīcija. 90. gados pilī mājvietu rada veikaliņš un kafejnīca, tomēr abi objekti neizdzīvoja un slēgti.
Muiža ievērojami atjaunota un restaurēta. Plaši darbi veikti 90. gadu pirmajā pusē, sakopta fasāde, veikts remonts iekštelpās, atjaunoti daži laika sagrautie muižas posmi. Tikko uzlikts jauns jumts, izmantoti 40 tūkstoši latu. Pašlaik pilī nav izmantotas divas pirmā stāva telpas.
Muižas kompleksā ir vairākas citas ēkas. Muižas abos galos atrodas bijušie vīna pagrabi. Vienā ar M.Frīdvalda iniciatīvu iekārtots vietējais muzejs, kas izvietots trīs stāvos. Otru izmanto kā ēdnīcas noliktavu.
Ne tikai vietējie iedzīvotāji labi informēti, kas savulaik noticis pagasta magazīnas ēkā. Kolhoza laikā to izmantoja noliktavai. Te plānots iekārtot sporta un atpūtas kompleksu.
Apjomīgs ir muižas parks – 4,2 hektāri. Tajā katru pavasari notiek talkas. Pils priekšā iekārtota strūklaka. Vecākais parka koks, tiek lēsts, ir apmēram 200 gadus veca lapegle.
Atmodas laikā par Vecpiebalgas muižu sāka interesēties kāda Šeremetjevu dzimtas pēctece, Maskavā dzīvojoša četrdesmitgadīga māksliniece. Viņa izteikusies, ka organizēs tūristu grupas braucienu uz Piebalgu. Žēl, ka māksliniece nav atstājusi savas koordinātes, mēģinājumi viņu atrast bijuši neveiksmīgi. Maskavas tūristu brauciens uz Šeremetjevu kādreizējo dzimtmuižu aizkavējies.
Komentāri