Basketbola speciālisti un apskatnieki atzīst, ka šī Latvijas sieviešu basketbola līgas sezona bija visintriģējošākā pēdējo gadu laikā.
Iesaistot papildspēkus
Patīkami, ka galvenais šīs intrigas autors bija komanda “Cēsis”, kas rezultātā spēja atkārtot pērnā gada panākumu – bronzas godalgu izcīnīšanu. Ja pērn tas bija patīkams pārsteigums, ko sarūpēja Cēsu spēlētājas, pieveicot “RTU/Klondaika” smagā piecu spēļu sērijā, šogad jāsaka, ka cēsniecēm bija jāsamierinās ar trešo vietu. Jo ilgu laiku tika uzturēta intriga par gatavību izcīnīt čempionu titulu. Komandai tika piesaistītas spēcīgākas spēlētājas, pēc gadu mijas arī četras leģionāres, kuras daudzās spēlēs iznesa galveno smagumu. Regulāro čempionātu Cēsu komanda noslēdza trešajā vietā, un jāatzīmē arī tas, ka regulārajā čempionātā pirmo reizi kluba vēsturē cēsniecēm izdevās pieveikt komandu “TTT/Rīga”. Tas viss liecināja, ka intriga būs liela, diemžēl realitātē viss bija citādāk. Jau pusfinālā nācās stāties pretī “TTT/Rīga” komandai, piedzīvojot divas pamatīgas sagrāves 46:74 un 62:85.
Arī pirmajā spēlē pret “RTU/Klondaika” par 3.vietu Cēsu komanda demonstrēja nestabilu sniegumu, uzvarot tikai ar divu punktu pārsvaru 73:71. Pēc šīs spēles komandas tehniskais direktors Krišjānis Kļaviņš no darba atbrīvoja abus trenerus Maiju Kubliņu un Jāni Zeltiņu, uzticot komandas vadīšanu pēdējās spēlēs cēsniekam Viktoram Brizgalovam. Vai šīs pārmaiņas, vai kāds cits iemesls lika spēlētājām atmosties, un nākamās divas spēles tika uzvarētas pārliecinoši 88:68 un 81:60. Cēsniecēm tūlīt pēc spēles tika pasniegtas medaļas un trešās vietas ieguvēju kauss. Skatītāji nerimstošiem aplausiem sveica savu komandu, kas šogad bija devusi skatītājiem tik daudz pozitīvu emociju, paceļot sieviešu basketbolu vēl nebijušos augstumos. Sporta kluba pārstāvis Andris Mihaļovs pēc spēles publiski pateicās spēlētājām par šo sezonu, uzsverot viņu lielo devumu basketbola popularizēšanā. Leģinārēm Nīvai Dvaijerei, Džesikai Simondsai, Danielai Česmanei un Olgai Podobedai par piemiņu tika pasniegti fotoalbumi “Cēsis 800”.
Komandas kapteine A.Mikāle, kura pirmo reizi saņēma Latvijas čempionāta bronzas godalgas, atzina, ka patīkami tās nopelnīt tieši ar Cēsu komandu: “Bronzas godalgas – tas tomēr ir patīkami. Nesanāca spēlēt finālā, kā bijām cerējuši, taču nav jābēdā, bet jāpriecājas par paveikto. It īpaši, ka izšķirošā spēle par trešo vietu notika savējo skatītāju priekšā. Ceru, ka viņi nesoda mūs, ka netikām finālā.
Varbūt varējām pieveikt arī “TTT/Rīga”, bet kaut kas mums pietrūka. Pēc zaudējumiem pusfinālā bija tāda iztukšota sajūta, nesapratām, kas noticis, kāpēc tā. Jo bijām gājuši tieši uz šīm spēlēm, bet izrādījās, ka viss notika gluži pretēji cerētajam. Ja vismaz vienu spēli būtu vinnējušas, būtu piepildījuma sajūta, tagad likās, ka viss ir beidzies. Tāpēc arī nespējām psiholoģiski noskaņoties uz pirmo spēli pret “RTU/Klondaika”. Bet noslēgums tomēr ir uz pozitīvas nots, ārā ir pavasaris, sezona beigusies un varēs atpūsties!” Būs arī nākamgad
Šī gada intrigas autors ir cēsnieks Krišjānis Kļaviņš, kurš piesaistīja komandas budžetam finansējumu, lai varētu nokomplektēt sastāvu un nodrošināt spēlētājām un treneriem teicamus darba apstākļus. Sezonas sākumā viņš atklāti atzina, ka mērķis ir tikai viens – uzvara Latvijas čempionātā. Tomēr izrādījās, ka pārkāpt to asti neizdevās. Pēc spēles komandas tehniskais direktors Krišjānis Kļaviņš dalījās savās pārdomās:
– Visvairāk žēl, ka šogad neizmantojām visreālāko iespēju uzvarēt Latvijas čempionātā, jo tieši ar tādu mērķi tika veidota komanda. Cēsīm uzvarēt basketbolā, tas būtu augsta līmeņa sasniegums. Varbūt, ka iespēja palaista garām uz daudziem gadiem. Ja “TTT” spēlēs Eirolīgā, komandas budžets būs aptuveni pusmiljons, sastāvs tiks savākts ļoti spēcīgs, mēs viņas nevarēsim apspēlēt, varēsim pretendēt vien uz otro vietu.
– Bet ir taču arī pozitīvie ieguvumu sezonā?
– Protams, galvenais ieguvums – līdzjutēji nāk uz sieviešu basketbolu Cēsīs. Pusfināla spēlē pret “TTT” bija gandrīz tūkstotis skatītāju. Cēsīs tā bija viena no populārākajām komandām. Visi atbalstīja savu komandu, attieksme bija ļoti pozitīva. Gribu teikt vislielāko paldies faniem, jo viņu atbalsts bija fantastisks, nevienai komandai tāda nebija,
Kā pozitīvais jāatzīmē tas, ka arī Cēsu spēlētājas, piemēram, Karlīne Nīmane un Ieva Krastiņa var spēlēt visaugstākajā līmenī, viņas ir talantīgas. Ir izveidojies komandas kodols, kas paliks arī nākamgad. Visām Latvijas spēlētājām ir piedāvāts arī nākamgad spēlēt Cēsu komandā. Vai viņas to izvēlēsies, rādīs laiks, bet es gribētu, lai viņas spēlētu.
– Šķiet, trešā vieta neparāda Cēsu komandas patiesos spēkus?
– Objektīvi bijām pelnījuši otro vietu, jo komanda ir labāka par “Avantis/Turība”, kas ierindojās otrajā vietā. Bet sports ir sports, un ceļi ar “TTT” krustojās jau pusfinālā. Protams, varējām jau būt kretīni un tīšām zaudēt trīs pēdējās regulārā čempionāta spēles, lai paliktu ceturtajā vietā un pusfinālā spēlētu pret “Avantis”. Mēs gribējām uzvarēt sportiskā cīņā, bet “TTT” izrādījās pārāka.
– Kāpēc bija tādas sagrāves pret “TTT”, jo regulārajā čempionātā spējām izcīnīt uzvaru? Vai spēlētājas nebija psiholoģiski gatavas? Uzvarai regulārajā čempionātā vajadzēja dod pārliecību, ka šī komanda ir ņemama.
– Te jāatzīst, ka “TTT” treneri Cēsu trenerus apspēlēja vienos vārtos. Viņi bija mūsu komandas spēli izpētījuši perfekti un atraduši vajadzīgos pretlīdzekļus, bet mūsu treneri nebija izdomājuši neko jaunu. Laikam cerēja, ka izdosies uzvarēt ar to, kas ir, bet “TTT” pierādīja, ka tas neiet cauri.
– Vai tas liecina par labu treneru problēmām Latvijā?
– Domāju, ka tobrīd mēs atradām labākos trenerus, kādi bija pieejami. Paldies treneriem par ieguldīto darbu, bet izšķirošajām spēlēm viņi nespēja sagatavot komandu, un tā bija viņu lielākā kļūda. Jāatzīst, ka tieši treneri zaudēja šo pusfinālu. Neviena no ārzemniecēm šajās spēlēs nespēja parādīt savu patieso varējumu, un liela daļa vainas jāuzņemas treneriem. Tāpēc arī tika pieņemts lēmums par viņu atlaišanu. Sportā tā notiek, ja treneris nespēj izpildīt dotos uzdevumus, viņš tiek noņemts no amata.
Varēju jau rīkoties dažādi. Piemēram, treneriem varēju ļaut nostrādāt līdz sezonas beigām un tad vienkārši nepagarināt līgumu, jo trešā vieta būtu tāpat izcīnīta. Bet negribēju izlikties, ka viss kārtībā, ka viss paveikts labi, tāpēc nolēmu rīkoties kardināli, atlaižot trenerus divas spēles pirms sezonas beigām. Var jau teikt, ka nekur pasaulē tā nedara, bet, ja treneris nepilda uzdevumus, neredzu argumentus, kāpēc viņš lai paliktu savā vietā.
Paldies Viktoram Brizgalovam, kurš vadīja komandu divās pēdējās spēlēs.
– Pēc spēles publiski paziņoji, ka šis nebija viena gada projekts.
– To apliecinu arī tagad. Arī nākamgad Cēsīs būs konkurētspējīga sieviešu komanda. Kurš komandu trenēs, vēl nav izlemts, tur jāpārdomā dažādi aspekti. Visticamāk, šis jautājums tiks izlemts jūlija sākumā.
Vai komandā būs leģionāres, tagad grūti teikt, jo daudz kas atkarīgs no “TTT/Rīga” rīcības. Ja viņas spēlēs Eirolīgā, komanda būs krietni pārāka, tās budžets būs pusmiljons, mēs to nevaram pavilkt.
– Vai arī vajag?
– Nezinu, teikšu atklāti, gribas uzvarēt!
Komentāri