Maija pirmajās dienās Jelgavā Stādu parāde pulcēja tūkstošiem interesentu un simtiem košumkrūmu un kociņu, puķu dēstu, kā arī augļu koku audzētāju un tirgotāju.
Jelgavas pils pagalmā un apkārtnē pavasara krāšņumā un daudzveidībā 3. un 4. maijā bagātīgu stādu klāstu piedāvāja Nacionālais un Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, kokaudzētavas “Dimzas”, “Baltezers”, “Arumi”, “Laukezers”, “Zaļais serviss”, LU rododendru audzētava “Babīte”, a/s “Latvijas Valsts Meži” kokaudzētavas, augļu koku un krūmu audzētāji zemnieku saimniecība “Liepas”, Dobeles augļkopības institūts un vēl daudzas zemnieku saimniecības, citi sīkāki un lielāki privātie uzņēmumi. Plašā klāstā varēja iegādāties nu jau tik populāros skujeņus, liela piekrišana bija visdažādākajiem dekoratīvajiem kokiem – dažādu formu vītoliem, bērziem un citiem, ko tik vien var izdomāt dārznieka fantāzija. Pircēji novērtēja piedāvājumu un čakli iegādājās gan jau labi pazīstamās sugas, šķirnes un varietātes, gan jaunumus. Taču visgarākā rinda stāvēja pēc augļu kociņiem un krūmiņiem. Skaistums vajadzīgs, tomēr vēders pirmajā vietā, varēja secināt.
Ļoti liels bija rožu piedāvājums. Augststumbra, krūmu rozes, parastās – plašs šķirņu klāsts visdažādākajās krāsās. Netrūka arī ziedošu puķu podu, kas neprasa lielu darbu, tikai nedrīkst aizmirst aplaistīt un mēslot. Interesants piedāvājums bija kādai Jelgavas firmai, kura pārdeva … zālienu. Kvadrātmetrs ieaudzēta mauriņa – trīs lati. Ja slinkums gatavot zemi, sēt, laistīt ravēt un gaidīt, līdz sakuplos skaista zālīte, atver maku un mājas priekšā gandrīz vai angļu mauriņš.
Stādu parāde no tādas pašas tematikas izstādēm, kuru pavasaros ir daudz, patīkami atšķiras ar to, ka šeit tirgo gandrīz tikai stādus. Ļoti maz tirdzniecības vietās pārdeva kaut ko citu, bet arī šī prece bija tematiski piesaistīta dārzam – keramikas izstrādājumi, pinumi, dārza inventārs. Uz vienas rokas pirkstiem varēja saskaitīt ar dārzkopību nesaistītus stendus.
Otrs stādu parādes trumpis – te izaudzēto var tirgot visi, sākot ar lielajām koku un krūmu audzētavām, dārzniecībām, beidzot ar dārzkopi, kurš puķes audzē galvenokārt savam priekam, bet iztirgo vien palikušos dēstus.
Parādes laikā gadījās pamanīt arī mūsu rajona iedzīvotājus – raunēniešus, priekuliešus, jaunpiebaldzēnus, kas, aizrāvušies ar pavasara stādīšanas azartu, skatus vērsa tikai uz stādu bagātību. Šķita, ka viņi varēja iegādāties to, ko kāroja.
Komentāri