Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Attiecību spēle

Druva
23:00
11.05.2007
1

Cēsu Tautas teātra senioru trupa skatītājus priecēja ar pirmizrādi. Anitas Grīnieces lugas “Pareizās beigas” tēlos – galda piederumos – iedzīvojās pieci seniori un Juris Puņeiko, kurš darbojas jauniešu kolektīvā.

Par ko ir izrāde? Režisors Juris Feldmanis ir lakonisks: “Ir izrāde, un katrs skatītājs tajā saredz un sadzird kaut ko sev aktuālu, pārdomas rosinošu.” Lugas autore atzinusi, ka viņu ierosinājušas “Skroderdienas Silmačos”. “Pareizās beigas” savstarpējās attiecības izdzīvo Nazītis, Dakšiņa, Koka karote, Deserta karote, Tējkarote un Robainais nazītis. Ir precēšanās kāre un mīlestība, cerēšanās un padomu došana un, protams, viss beidzas laimīgi. Kopā saiet tie, kam paredzēts.

Kā jau komēdijā, skatītāji izjusti dzīvoja līdzi, aktieri azartiski izdzīvoja savu varoņu gaitas un likteņus.

“Skatītāju reakcija zālē liecināja, ka izrāde patikusi. Tajā notiekošais ir labi saprotams, var gan pasmieties, gan padomāt,” tā izrādi vērtēja Tautas teātra aktieris Andris Eliass.

Kā jau pirmizrādē, skatītāju vidū bija daudz teātrim tuvu cilvēku, radu un draugu. “Man ir prieks līdz ar tiem, kuri jūt gandarījumu par to, ko viņi dara. Viņi piepilda jaunības sapņus. Var redzēt to mīlestības dzirkstelīti,” pēc izrādes domās dalījās Dace Brakša un atklāja, ka uz izrādi, kurā spēlē mamma Ieva Sērmaukša, atnākuši kuplā skaitā. Arī viņas brālis, tētis, bērni un mazbērni. “Arī mūsu dzīvē daudz kas pakārtots mammas teātrim. Viņai ir mēģinājumi, izrādes, un mums prieks, ka līdz ar teātra ienākšanu ikdienā ne tikai mammas, bet arī citu senioru kolektīva aktieru dzīve ir kļuvusi pilnvērtīgāka,” domās dalījās Dace Brakša.

Cēsniece Dagmāra Smilkstiņa ilgus gadus pati spēlējusi teātri, viņas vērtējums par senioru sniegumu ir atzinīgs. “No malas noskatos un brīnos, ko tik viņi vēl nevar izdarīt. Var redzēt, ka ir vēlēšanās spēlēt teātri, būt uz skatuves. Dievs dod, ka neapsīkst spēks un vēlēšanās, “ tā Dagmāra Smilkstiņa.

Cēsniekam Laimonim Krūmiņam gadu desmitos krāta aktiera pieredze. Izrādē viņš ar savu atraktivitāti un enerģiju aizrauj gan citus aktierus, gan liek turēt līdzi, gan ielīksmo skatītājus.

“Humora gabalos man vairāk patīk spēlēt. Cilvēki taču grib kaut ko vieglāku – pasmieties, pajust līdzi kaut vai tādam nazītim vai karotei, tā politika un dzīve apkārt tik saspringta,” pēc izrādes sacīja Laimonis Krūmiņš un bija gandarīts par kuplo skatītāju pulku un atzinīgajiem vārdiem.

Senioru kolektīva izrādē spēlēja Juris Puņeiko. “Nav nozīmes, esi kopā ar jauniešiem vai cilvēkiem gados. Viņi ir aktieri un visi ļoti mūsdienīgi. Šie seniori nesēž mājās, bet spēlē teātri. Saprotamies ļoti labi, es ar viņiem varētu arī bārā pasēdēt,” atzīst Juris Puņeiko un piebilst, ka viņam patīk iedomāties situāciju un tad censties tajā iedzīvoties. “Komēdijas sirdij ir tuvākas, pasmieties taču cilvēkiem patīk,” pārliecināts Juris Puņeiko.

Pēc izrādes aktieri un skatītāji vēl pārrunāja iespaidus, kā arī senioru kolektīva tālāko darbošanos. Visi bija pārliecināti, ka nedrīkst turēt sveci zem pūra, vasarā jābrauc viesizrādēs, lai arī citi redz, ko var cēsnieki, kam gadi nav nasta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
15

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
29

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
80

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
95

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
7
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
26
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi