Pirmdiena, 25. novembris
Vārda dienas: Katrīna, Kate, Kadrija, Trīne, Katrīne

Karavīru mātes raud sirdī

Druva
23:00
11.05.2007
6

Rīt Mātes diena! Mēs meklējam skaistākos ziedus un labākos vārdus, ko dāvāt savai dzīvības devējai – stiprajam balstam un aizstāvei pret dzīves vētrām. Tai, kura vienmēr cenšas būt blakus vēl tad, kad jau esam pieauguši, kad ar tādu pašu gādību rūpējamies par saviem bērniem. Māte rada to paaudžu saikni, kas pazīstama tikai cilvēku pasaulē – būt saistītam ar savu bērnu visu mūžu.

Arī raunēnietei Ilzei Leibomai pie durvīm rīt klauvēs dēls Rolands ar ziedu pušķi rokās un teiks apmēram tā: ”Mīļo mammīt, es tevi sveicu…! Paldies, ka tu esi!” Tad atskanēs telefona zvans un vecākais dēls Sandis arī teiks mīļus vārdus, bet šai Mātes dienā Ilze no viņa rokām ziedus nesaņems. Sandis atrodas tālu – miera nodrošināšanas misijā Irākā.

Tādēļ ar Ilzi Leibomu runājām par dzīvi un izjūtām, kādas zina tikai sieviete, kura ir vai bijusi karavīra māte.

– Kas bija stimuls tam, ka dēls Sandis izvēlējās profesionāla karavīra dzīvi?

– 18 gadu vecumā Latvijas armijā dienēt aizgāja gan Sandis, gan Rolands, jo paši to vēlējās. Viņiem pat prātā nenāca doma no dienesta izvairīties. Pēc tam Sandis izvēlējās dienestu turpināt un kļūt par profesionālu karavīru, jo šī profesija ieinteresēja. Vispirms gan gadu padomāja, un tad stingri izlēma.

– Karavīra darbs un dzīve ir pakļauta riskam, nezināmajam. Kā raudzījāties uz dēla izvēli?

– Jāteic, ka man tā patika, jo uzskatu, ka puišiem obligātie armijas gadi jānodien. Arī dēli tā domā.

Tas rūda raksturu, veido gribasspēku un stāju. Varbūt arī tāpēc Sanda izvēli atbalstīju. Un gandarījumu jutu, kaut vai tādēļ, ka viņam šī profesija patīk. Uzskatu, ka vīrietim ir jābūt vīrišķīgam, jārūda prāts, ķermenis un dvēsele. Dzīvē var gadīties dažādi pārbaudījumi. Nenorūdītam cilvēkam ir grūti tikt galā ar iepriekš nezināmu grūtību pēkšņu uzbrukumu. Kā ikviena māte, vēlos, lai mani bērni būtu stipri un izturīgi, lai nebaidās un ir spējīgi stāties tām pretī.

– Kā tomēr uztvērāt ziņu, ka dēls gatavojas doties uz pasaulē visai nedrošu vietu – Irāku?

– Nenoliegšu, ka toreiz izjutu bailes un neziņu. Palīdzēja nojauta, ka nekas slikts nevar notikt. Arī tagad cenšos par slikto nedomāt. Mierina apziņa, ka Sandis drīz atkal būs mājās. Viņam jāatgriežas ap Jāņiem, iespējams, jau viņa dzimšanas dienā – 22. jūnijā. Tad Sandis pirmo reizi satiksies ar savu dēliņu Rodrigo, kurš piedzima šogad janvārī, gandrīz nākamajā dienā pēc Sanda aizbraukšanas.

– Kad Sandis vēl bija maziņš, vai varējāt iedomāties, ka dienās viņš būs karavīrs?

– Nevarēju gan. Bērnībā, kā jau visi puikas, spēlēja kariņu. Tēva rados bija onkulis, kas savu mūžu veltīja armijai. Viņš ar puikām mēdza runāt par karavīru lietām. Iespējams, tas aizķērās atmiņā maniem zēniem. Puikām jau no dabas dots interesēties par medībām, ieročiem un karošanu, tāpat kā meitenes, auklējot lelles, gatavojas kļūt par mātēm.

Kad visas meitenes sapņo kļūt par mātēm, tad viņas nedomā, par ko bērns izaugs un taps, jo svarīgākais, lai viņš vispār būtu. Kā tas bija ar jums?

– Ļoti priecājos, ka pirmais piedzima dēls. Tad bija ļoti liels prieks, ka arī otrais ir dēls. Reizēm man šķiet, ka dēlu mātēm dzīve ir vienkāršāka nekā meitu mātēm. Meitenēm ir lielākas prasības. Tomēr pats galvenais, vai vecāki bērnā prot izaudzināt stipru mugurkaulu, kas nelūzīs nekādās dzīves vētrās.

– Lai kļūtu par karavīru, jāsaņem fizisks rūdījums un jāievēro stingra disciplīna. Varbūt tādēļ daudzi jaunieši no armijas izvairās. Cik grūti tas bija Sandim?

– Sākumā bija jāiztur visi fiziskie pārbaudījumi – dzīvošana mežā, kilometriem gari pārgājieni, ejot kājām. Toreiz Sandis stāstīja, ka, tuvojoties galapunktam, jau gājis autopilotā. Grūtības viņu neatturēja, jo dēls uzskatīja, ka fiziskā izturība ir nepieciešama. Reizēm gribējās pažēlot, bet sapratu, ka savu izvēli viņš nemainīs.

– Vēsturē brīžu, kad mātes pavada dēlus karā, bijis daudz. Ko tādos brīžos māte jūt, ko domā?

– Pavadīt dēlu uz svešu valsti un svešiem nemieriem bija ļoti grūti. Sevišķi pirmajā reizē. Kad bērns ir tuvumā, māte un tēvs vienmēr spēj palīdzēt vai aizsargāt, bet tagad tik tālu no mājām… Aizliedzu sev vienkārši domāt sliktas domas. Paskatoties no citas puses, ar vīru runājām, ka cilvēka dzīvība jau nekur nav drošībā – ne uz ceļiem, ne ejot pa ielu. Fiziski esmu no dēla tālu, bet tai pašā laikā šķiet, ka dzīvoju viņam blakus to pašu dzīvi. Citādi jau nevar būt, jo mātes saikne ar savu bērnu ir dabas dota nesaraujama vienība. Tādēļ nekad neesmu spējusi saprast sievietes, kuras savus bērnus atstāj svešu cilvēku un valsts audzināšanā.

– Kā ar dēlu Irākā sazināties?

– Kad viņš devās uz pirmo misiju, tas bija briesmīgi. Tad karš Irākā tikko oficiāli bija beidzies, un ar šo valsti mums nebija gandrīz nekādu sakaru. Mēnesī reizi ar dēlu sazvanījāmies. Arī, kad viņš uz Irāku posās trešo reizi, satraukums bija liels, jo pirms nepilna mēneša tur bojā bija gājuši divi Latvijas karavīri. Atteikties braukt viņš, protams, varēja, bet Sandis, tāpat kā viņa rotas biedri, bija apņēmības pilns uzdevumu pildīt. Ja cilvēks ar domu par izvēlēto pienākumu dzīvo, tad atkāpties nevar!

Tagad ar viņu sazināmies gandrīz katru dienu, jo sakari ar šo tālo valsti nu jau kļuvuši labi pieejami gan pa mobilo telefonu, gan internetā. Katru vakaru gulēt ejot un no rīta ceļoties, par dēlu domāju, lai viņam mierīga šī diena, lai mierīga nakts.

– Ko dēli sazinoties parasti stāsta karavīru mātēm?

Mammu taupot, noteikti neko sliktu. Ja televīzijā vai radio esmu uzzinājusi sliktas ziņas par notikumiem Irākā, dēls vienmēr mani mierina: „Mamm, Irāka taču ir tik liela valsts, un negadījumi jau nenotiek tikai tai vietā, kur esam mēs – latvieši.” Viņš saka, lai ņemu vērā, ka ziņas vienmēr ir nedaudz sakāpinātas. Jāteic, ka par incidentiem, kas notiek šai valstī, Sandis cenšas nestāstīt. Tādēļ obligāta televīzijas ziņu skatīšanās ir iekļauta manā dienas režīmā. Katru vakaru sešos skatos Latvijas pirmās programmas ziņu izlaidumu. Tad atlieku visus darbus. Radio man skan cauru dienu.

– Vai latviešu karavīriem vispār vajadzēja piedalīties šai misijā?

– Grūti pateikt. Irāka ir tik tālu no Latvijas, ar mums svešu kultūru… Bet mūsu valsts politiķiem laikam tas bija vajadzīgs. Tomēr es personīgi nepiekrītu, ka mūsu karavīriem jādien tik karstos punktos, vērā ņemot kaut vai to, cik maza tauta esam. Domāju, ka arī atšķirīgo kultūru dēļ citām valstīm Irākā neizdosies panākt mieru, uzspiežot rietumniecisko demokrātiju. Neviena tauta necieš, ja tai ar varu uzspiež ko svešu, un latvieši to zina vislabāk!

– Kāds ir Sanda uzdevums Irākā?

– Tāds pats kā citiem latviešiem. Viņi kara darbībā nepiedalās, bet ir kā apsargi un piedalās konvojā. Sandis dien Divānijā, tas ir uz dienvidiem no Bagdādes, netālu no Kuveitas.

– Vai ģimenē atzīmējat Mātes dienu?

– Tādus īpašus saietus netaisām, bet dēli vienmēr nāk ar ziediem. Jāatzīst, ka grūti bija pārdzīvot to brīdi, kad sapratu – mani bērni ir pieauguši un aiziet no mātes un tēva mājām, tajās kļūstot tikai par ciemiņiem. Grūti bija aprast, ka vairs nav jāgatavo vakariņas un jāgaida viņi mājās. Tagad to esmu pārdzīvojusi, samierinoties ar dzīves īstenību, ka tā jau ir visās ģimenēs. Sandis ir prom, bet tepat Raunā dzīvo Rolands. Tikšanās prieks jau nekur nepazūd, jo mātes savus dēlus gaida vienmēr.

– Vai būt mātei esat mācījusies arī no savas mātes?

– Pirmām kārtām no saviem vecākiem iemācījos, ka precīzi un godīgi jāpadara darbs un nedrīkst aizmirst tuvākos. To mācīju arī saviem dēliem. Uzskatu, ka viņi to ir sapratuši un pieņēmuši arī savai dzīvei.

– Vai tiekaties arī ar citu karavīru mātēm, kurām dēli ir tālajā Irākā?

– Jā. Apmeklēju klubiņu Rīgā, kur sabrauc karavīru sievas un mātes no visas Latvijas. Tur tiek rīkoti pasākumi. Nesen bijām uz koncertu. Notika pieņemšana pie aizsardzības ministra Ata Slaktera. Par karavīru mātēm ar padomu un mierinājumu rūpējas Bruņoto spēku sociālā atbalsta daļas štāba virsseržante Aija Staņus. Kopā ar vedeklu, līdzi ņemot mazo Rodrigo, klubiņu apmeklējam. Tur mēdz runāt kapelāns. Tiekamies ar Latvijas armijas virsniekiem, lai vairāk uzzinātu par karavīru dzīvi. Tur jūtamies tā kā aizsargātākas. Varam izrunāt savas problēmas, daloties kopējās izjūtās par dēlu un vīru gaidīšanu mājās. Tas ir lielisks atbalsts. Arī kaimiņi Raunā dzīvo mūsu ģimenei līdzi. Vienmēr apjautājas. Reiz, kad ziņās rādīja latviešu armijas karavīrus Irākā, kaimiņi tūlīt ienāca un priecīgi stāstīja, ka tai karstajā, tuksnešainajā zemē redzējuši arī Sandi.

<b>- Kad dēla misija Irākā beigsies pavisam, vai beigsies arī satraukums, kurš visu šo laiku, pat cenšoties sliktu nedomāt, tomēr sirds dziļumos mitinās?

– Uz Irāku viņš varbūt vairs nebrauks, bet starptautiskajos miera uzturēšanas spēkos piedalīsies. Ja dēls tādu dzīves ceļu izvēlējies, uzskatu, ka mātei un tēvam tas jārespektē, lai kāds būtu satraukums. To nemaz nedrīkst izrādīt, kaut vai tāpēc, lai dēls saprastu, ka mājās visi, lai cik tālu arī tās atrastos, ir kopā ar viņu, lai stingri zinātu, ka mājas ir tā vieta, kur gaida visvairāk. Tāpēc karavīru mātēm jābūt pacietīgām, jāprot mīlēt, gaidīt un cerēt, jāprot raudāt sirdī, lai asaras neredz.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Stingrākas prasības ziemas riepām

00:00
25.11.2024
95

Lai uzlabotu satiksmes drošību un atgādinātu autovadītājiem par riepu maiņu, kas veicama līdz 1.decembrim, Ceļu    satiksmes drošības direkcijas un Valsts policijas darbinieki šajā nedēļā visā Latvijā rīko reidus. Trešdien aktīvāka spēkratu riepu stāvokļa kontrole norisinājās arī Cēsīs. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) tehniskās kontroles inspektoru atzinuma situācija Cēsu pusē ir līdzīga kā citviet […]

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
60

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
63

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
68
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
55

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
148
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Tautas balss

Gājēju pāreja uz šosejas tumsā

09:50
25.11.2024
18
Lasītāja F. raksta:

“Vidzemes šosejas gājēju pārejā Ieriķos jau ilgāku laiku nedeg spuldzes, kas īpaši apgaismo šo vietu. Apgais­mojumu gan dod laternas, kas ir šosejas malā, taču esmu ievērojusi, ka citur, piemēram, Rīgā, ieslēgta gan ielas, gan īpašā gājēju pāreju apgaismošana. Vai šosejas pāreja mazāk bīstama? Manuprāt, tieši pretēji, te vairāk jāuzmanās, autovadītāji nereti ir neuzmanīgāki nekā lielpilsētas […]

Jaunieši spēj daudz

09:50
25.11.2024
16
Cēsniece raksta:

“Izlasīju “Druvā” par Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma audzēkņiem, kuri gatavoja auto, ko sūtīt uz Ukrainu. Domāju, gan tehnikumus, gan vispārējās vidējās mācību iestādes varētu vairāk iesaistīt dažādu labdarības pasākumu rīkošanā. Jaunieši taču spēj daudz, grib arī darboties. Vācot vai gatavojot atbalstu karā cietušajiem ukraiņiem vai karotājiem, parūpējoties par apkaimes vecajiem cilvēkiem, skolēni taču varētu […]

Pārsteiguma asaras

09:49
25.11.2024
17
Inese raksta:

“Svētdien mazdēls pierunāja visu ģimeni aiziet Cēsīs uz Pils laukumu, jo tur būšot, ko redzēt. Patiesi, pārsteigums bija liels    – pils tornis un ēka atdzīvojās, mainījās zīmējumi, krāsas, stāsti. Blakus mums arī stāvēja ģimene. Puika nepacietīgi pārējos mierināja: “Tūlīt būs atkal!” Tad atskanēja gaviles, uz pils torņa bija redzams šī zēna zīmējums. Mammai un […]

Vairs nav laukuma

09:49
25.11.2024
11
Inga raksta:

“Labi, ka tiek atjaunotas šosejas, tilti, cerams, tie kalpos gadu desmitus. Taču ne visur bijusi tāda izpratne un pretimnākšana, kā lasīju par stāvlaukumu Melturos. Stalbē tika pārbūvēts ceļa krustojums. Gadiem blakus autobusu pieturai uz Valmieru bija laukums. To ik dienu izmantoja tie, kuri atbrauc līdz autobusam, atstāj savu mašīnu un vakaros atgriežas. Tāpat laukumā vecāki […]

Gaišāk nekā ikdienā

09:48
25.11.2024
5
Zosēniete raksta:

“Zosēnos Lāčplēšu dienā bija lieliska akcija “Izgaismo savu māju un ielu”. Ikvienu aicināja iedegt gaismiņas un svecītes logos, pagalmos un ciema ielās, godinot kritušos karavīrus.Ideja radās pirms trim gadiem. Šogad gan liesmiņu šķita nedaudz mazāk kā iepriekšējos gados, bet svētkos pagasts bija gaišāks nekā ikdienā. Vakarā varēja noskatīties filmu “Zeme, kas dzied”, cilvēki bija ņēmuši […]

Sludinājumi

Pārdod

23:57
24.11.2024
8

Mēs tīram dīzeļfiltrus visiem automobiļu, kravas transporta, traktoru, harvestera, kombaina un iekrāvēju modeļiem. Neatkarīgi no jūsu transportlīdzekļa veida, piedāvājam profesionālu un efektīvu tīrīšanu. Šī dīzeļfiltru tīrīšanas tehnoloģija ar augstu tvaika temperatūru neietver ķīmisku līdzekļu izmantošanu procesa atvieglošanai, kas nozīmē, ka process ir pilnībā ekoloģisks. Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu vai zvaniet.

Pārdod

23:57
24.11.2024
11

Piedāvājam kvalitatīvas rekuperācijas un ventilācijas sistēmas Jūsu mājām un birojam. Nodrošinām svaigu gaisu un energoefektivitāti, samazinot siltuma zudumus un uzlabojot iekštelpu mikroklimatu. Piedāvājam pilnu servisu – sākot no konsultācijas līdz uzstādīšanai. Uzlabojiet gaisa kvalitāti un ietaupiet enerģiju ar mūsu uzticamajiem risinājumiem. Sazinieties ar mums, lai izvēlētos piemērotāko sistēmu Jūsu vajadzībām! Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu […]

Pārdod

23:56
24.11.2024
9

Piedāvājam dažādus apkures risinājumus Jūsu mājām un/vai biznesam. Mūsu klāstā atradīsiet grīdas apsildes sistēmas, infrasarkanos paneļus, gāzes sildītājus un citus energoefektīvus risinājumus, kas nodrošinās komfortu un ietaupīs Jūsu izdevumus. Nodrošinām profesionālu konsultāciju un uzstādīšanu, lai Jūs varētu izvēlēties piemērotāko variantu savām vajadzībām. Sazinieties ar mums jau šodien un uzziniet, kā varam uzlabot Jūsu apkures sistēmu! […]

Piedāvā darbu

08:04
19.11.2024
14

Elektriķis ar pieredzi veic elektroinstalācijas remontus, atjaunošanu, būvniecību, iekārtu pieslēgšanu.

Citi

15:17
13.11.2024
17

Dzīvokļa un iekštelpu remonts, veco mēbeļu utilizācija, demontāžas darbi, busa pakalpojumi utt