“Jātnieki” ir pirmā māja Straupes pagastā, braucot no Cēsu puses.
“Edernieku upīte ir robeža. Raiskums mums pieci kilometri, Straupe sanāk vairāk nekā 20. Te apkārt vien pensionāri dzīvo. Autobuss divreiz nedēļā brauc, pie mums ir galapunkts. Ziemā īsts Sūnu ciems, Straupes nomale,” tā dzīvošanu uz Straupes un Raiskuma robežas raksturo Tālis Krauklis.
Kraukļi, kā daudzas latviešu ģimenes, pārdzīvojuši izsūtīšanas. Laimējies atgriežoties tikt savā mājā, kā Tālis saka – viens mājas gals mums, otrā dzīvoja divas jaunās darba zemnieces. Tālis mūžu tepat Cēsu pusē meliorācijā nostrādājis, māsa Aiva ar vīru Juri Miotlu Valmierā stikla šķiedras rūpnīcā. Kad “Druva” viesojas “Jātniekos”, mājās ir Tālis un Juris. Aiva aizbraukusi uz Valmieru, tur dzīvo meita un dēls, otra meita Īrijā.
“Saimniecība te liela, lauksaimniecības zeme vien 20 hektāri. Arī mēs saimniekojām, sākumā audzējām graudus, bija govis, aitas, cūkas. Bet ko vari izdarīt, ja nav savas tehnikas. Raiskumieši, kaimiņi “Grīvās” palīdzēja. Arī tagad viens otram izpalīdzam. Straupes pusē tuvākie kaimiņi četri kilometri,” stāsta Juris. Nu vairs saimniecībā viena telīte, tiek kopts dārziņš pašu vajadzībām. “Vai tad laukos var būt vientuļi. Pastaigājos pa mežu un darāmā netrūkst ik uz soļa,” atzīst Juris.
Tālis zina stāstīt, ka pirmās Latvijas laikā netālie “Ķūķi” bijuši” Straupes pagastā, tad tur iekārtota Raiskuma mežniecība, tā arī vieta pārgājusi Raiskuma pagastam. “Mūs arī gribēja Raiskumam pievienot. Straupes kolhozs “Laime” te visapkārt bija iesējis āboliņu. Raiskuma “Cīņai” tā arī pateica: “Atmaksājiet āboliņa sēklu un ņemiet.” “Cīņa” nemaksāja, tā mēs palikām pie Straupes,” stāsta Tālis. “Jātnieku” saimnieki iepirkties brauc uz Raiskumu, bet, ja ar autobusu, tad ilgi jāgaida, līdz tiek mājās. Parasti jau, braucot uz Valmieru apraudzīt savējos, arī viss ikdienā nepieciešamais tiek nopirkts.
“Tā te dzīvojam,” nosaka Tālis, un Juris un ved rādīt, kur no mājās pagalma var Gauju redzēt, kur pagastu robeža.
Komentāri