Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Mātes diena nosvinēta

Druva
23:00
14.05.2007
2

Izstāde un pirmais koncerts Sarmīte Feldmane

Straupe. Tradicionālā straupiešu darbu izstāde šopavasar notika Mātes dienas noskaņās.

“Pagastā dzīvo daudz talantīgu cilvēku. Ziemā laiks tiek atlicināts iecienītām nodarbēm un pavasarī taču gribas parādīt, kas iznācis,” tā par izstādes ideju stāsta Straupes tautas nama vadītāja Ināra Baltgalve.

Izstādē var apskatīt 13 straupiešu darbus. Priecē Inetas Lūses baltās rakstainās zeķes, Lūcijas Skrīveres cimdi un Ilmāra Katkeviča klūdziņu pinumi, Ineses Cinovskas tamborējumi un Daiņa Mežanča metālkalumi, pārsteidz Ērikas Grantiņas krustdūrienā izšūtās gleznas, Ilonas Čerņavskas floristikas darbi. Sieviešu klubiņa dalībnieces arī netur sveci zem pūra. Agra Mārtiņjēkaba izgatavotajā karietē, kuru rotā uzraksti “Dzirkstelītes” un “Straupe”, viņas salikušas zīda un stikla apgleznojumus. Izstādē redzamas arī tās iekārtotājas Daigas Kreitūzes kolāžas un pamatskolas bērnu darbiņi.

Jau atklāšanas dienā par izstādi straupiešiem bija liela interese. Svētku reizē pirmo lielāko koncertu pagasta ļaudīm, īpaši māmiņām, veltīja jauniešu deju kolektīvs “Idumeja”. To vada Ginta Berķe, kolektīvs darbojas pirmo sezonu.

Bērni priecē mammas Līga Aļļēna

Rozula. Pagājušās nedēļas nogalē patīkamu pārsteigumu bija sarīkojuši Rozulas pamatskolas audzēkņi un skolotāji -sirsnīgu māmiņdienai veltītu koncertu.

Pirmajā daļā dejoja viesmākslinieki – CPĢ deju kolektīvs Anda Kozaka vadībā, kurus uzaicinājusi

Rozulas pamatskolas absolvente Dārta Ruķe. Skatītājus, muzicējot un rādot dažādus paša gatavotus mūzikas instrumentus, priecēja vēl viens bijušais

skolas audzēknis Artis Gulbis.

Rozulas pamatskolas direktore Ilze Krivašonoka demonstrēja neseno skolas ieguvumu – projektoru ar ekrānu, uz kura tika rādītas skolas sadzīves ainiņas. Ar lepnumu direktore pastāstīja, ka pavisam nesen skola no Dānijas Rotari kluba saņēmusi dāvinājumu 1000 latu vērtībā, kurā bez projektora vēl ietilpst printeris.

Ar 18 priekšnesumiem uzstājās paši skolas audzēkņi. Īpaši sirsnīgs bija „Saulrītu” jauniešu priekšnesums un Lauras Svokas „Veltījums Mātes dienā”, mammām asaras saskrēja acīs.

Rozulas kluba telpās apskatāma izstāde „Mani vaļasprieki”. Tajā ne tikai bērni, bet arī viņu vecāki bija izstādījuši savas brīvā laika nodarbes rezultātus.

Šai mazajai skolas saimei bija izdevies vienreizējs divarpus stundu garš koncerts. Prombraucot mani bija pārņēmis sirsnīgs sajūtu vilnis un lepnums par savu agrāko skolu.

Visas paaudzes kopā Sarmīte Feldmane

Rauna. Ar plašu koncertu un bagātu pagasta rokdarbnieču, mazo mākslinieku izstādi pagastā tika svinēta Mātes diena.

“Tā ir tradīcija – Mātes dienā vidusskolas dziedošie un dejojošie kolektīvi sniedz atskaites koncertu. Pērn 18. novembra koncertā tika iedibināta jauna tradīcija – kopā ar viņiem koncertā piedalās arī pagasta koris un sieviešu ansamblis “Nianse”.

Šajā reizē raunēniešus priecēja ap 170 dažādu paaudžu dziedātāji un dejotāji, ” “Druvai” pastāstīja koru un ansambļu vadītāja Dace Ābrama.

Kopīgs koncerts bērniem ir kā mācību stunda, viņi redz, ka arī vecāki labprāt dzied korī, ansamblī un varbūt kāds izvēles brīdī tomēr paliks uzticīgs amatiermākslai. Par skanīgo koncertu gādāja sešu deju kolektīvu vadītāja Ritma Temnova un ansambļu un koru vadītājas Sarma Bērziņa un Dace Ābrama.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
13

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
28

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
80

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
94

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
7
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
26
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi